(no subject)
Sep. 30th, 2021 | 05:29 pm
Nē, man šķiet, ka viņa mani neredz. Es meklēju, domāju, kur bija gals, kāpēc bija sākums. Domāju, tātad neesmu. Lai gan.. lai gan, ir atšķirība starp domām, kuras apzinās un fona pirmo radio.
Un tad es domāju, kā mājas tik ātri var zust. Kā netflixa tipa sarunas ar mūžīgo dzinēju, kurās gribas elpot otru līdz pēdējam puteklim, top tajā, mirklī, kurā apslāpēta trīce plēš vaļā tējas paciņu. Es zinu, kāpēc trīce, stīvums un tvīkums, bet šim brīdim tas nedod vairāk par zemsvītras atsauci lapas apakšmalā. It kā es stāvētu pie spoguļa, kurš teleportē mani tālu atpakaļ, liekot just, ka ķermenis ir piesūcies pilns. Tas ir pilns ar atbalsīm par katras kļūdas neizbēgamo spriedumu.
Man patika redzēt, skaista dvēsele. Varbūt arī viņa redz, bet tā nav viņas sapņu māja.
Un tad es domāju, kā mājas tik ātri var zust. Kā netflixa tipa sarunas ar mūžīgo dzinēju, kurās gribas elpot otru līdz pēdējam puteklim, top tajā, mirklī, kurā apslāpēta trīce plēš vaļā tējas paciņu. Es zinu, kāpēc trīce, stīvums un tvīkums, bet šim brīdim tas nedod vairāk par zemsvītras atsauci lapas apakšmalā. It kā es stāvētu pie spoguļa, kurš teleportē mani tālu atpakaļ, liekot just, ka ķermenis ir piesūcies pilns. Tas ir pilns ar atbalsīm par katras kļūdas neizbēgamo spriedumu.
Man patika redzēt, skaista dvēsele. Varbūt arī viņa redz, bet tā nav viņas sapņu māja.