ziemassvētki

Feb. 19th, 2017 | 02:22 pm

Mazliet drēgna lietainas vasaras dienas diendusa. Durvis un logi ir aizvērti, bet miglaini mākoņi pamanās iekļūt, aplipinot cilvēkus ar ilgām pēc tuksneša oāzes zem segas. Mēma grīda saindē nejauši notvertās pēdās ar maigu ziemu. Kopumā miermīla, bez aizrautības.
Viņa guļ, pagriezusi muguru pret mani, lai netiktu novērota. Aizveru acis un pārbaudu, cik ļoti man nenāk miegs. Tumsā zem plakstiņu telts sēžu modri. Kad atveru acis, uz blakus guļošās muguras zaļās jakas ieraugu nelielu pūciņu. Iluzorie mākoņi izžūst neatskatoties un uzmanība sasprigst ar gandrīz sadzirdamu, pilnskanīgu zobratu tirkšķi. Nenolaižu skatienu no baltās pūkas - mikropieskāriena iegansta. Nervozējot lūpas paliek bez mitruma (kurā brīdī; ja nu viņa sajūt un varbūt ar nepatiku?). Pulss tricina rāvējslēdzēju kā zemestrīcē Japānā nepārkāpjot klusumu. Nogaidu, lēni kustinot pirkstus gaisā.
Nesajuta.

'Man patika uzturēties (..). Ikviena šī lieta bija intimitātes, vientulības un pārdomu zīme.' /ilūz. gr.

Link | + | Add to Memories