(no subject)
May. 6th, 2016 | 08:00 pm
Pārāk daudz darbību diezgan nemainīgā laika izjūtā. Varbūt tikai pavisam nedaudz ātrākā.
Caur mulču stepēm un pakaušu kāpostgalvām autobusos un grāmatām izkaisītām ap kājām, uzmanību gaidošām kā mājdzīvnieki.
Piesaule vienkāršā verandā Burkānciemā pie laipnas pensionāres, kas pusdienām atnesusi pankūkas ar zemeņu ievārījumu un tēju. Domām, somām un vējiem neizdvešot ne skaņu, gribu apēst visas pasaules zemenes un izdzert dārza šļūteni.
Cigarešu lūdzēji ar svētceļnieku skatienu. Nemainīgs jautājums, kas jāpasaka, pat ja skatiens dialogu jau beidzis.
(pusiereibis līkločdancis tuvojas, lūgumu mīkstinoši plaukstu žesti kā fiziski pieskaņojot gaisu, ieveidojot to mīksti kā mālu, nedaudz kauna uz pašām acābolu virsotnēm) 'Atvainojiet, esmu stulbenis no Gulbenes, sievietēm nekad nelūdzu (cigaretes). Bet tā sanācis. (...) Un uguni arī, ja drīkst palūgt, neapvainojieties, es sievietēm nekad...'
('Tas nekas, es neesmu sieviete.')
Neskaitāmas apstāšanās, lai ieraudzītu; debesis, mārīšu mīlēšanos vai spēlēšanos, zvaigznes, Kārļa galvu ilūzijā tikpat lielu kā sauli, skaistas neveiklības, gaismas nokrišņus, stiebrus no zāliena un vēl tik daudz kā bezgalības šķava. Vienmēr viena mūžība laika, lai būtu.
Caur mulču stepēm un pakaušu kāpostgalvām autobusos un grāmatām izkaisītām ap kājām, uzmanību gaidošām kā mājdzīvnieki.
Piesaule vienkāršā verandā Burkānciemā pie laipnas pensionāres, kas pusdienām atnesusi pankūkas ar zemeņu ievārījumu un tēju. Domām, somām un vējiem neizdvešot ne skaņu, gribu apēst visas pasaules zemenes un izdzert dārza šļūteni.
Cigarešu lūdzēji ar svētceļnieku skatienu. Nemainīgs jautājums, kas jāpasaka, pat ja skatiens dialogu jau beidzis.
(pusiereibis līkločdancis tuvojas, lūgumu mīkstinoši plaukstu žesti kā fiziski pieskaņojot gaisu, ieveidojot to mīksti kā mālu, nedaudz kauna uz pašām acābolu virsotnēm) 'Atvainojiet, esmu stulbenis no Gulbenes, sievietēm nekad nelūdzu (cigaretes). Bet tā sanācis. (...) Un uguni arī, ja drīkst palūgt, neapvainojieties, es sievietēm nekad...'
('Tas nekas, es neesmu sieviete.')
Neskaitāmas apstāšanās, lai ieraudzītu; debesis, mārīšu mīlēšanos vai spēlēšanos, zvaigznes, Kārļa galvu ilūzijā tikpat lielu kā sauli, skaistas neveiklības, gaismas nokrišņus, stiebrus no zāliena un vēl tik daudz kā bezgalības šķava. Vienmēr viena mūžība laika, lai būtu.