(no subject)
Apr. 26th, 2016 | 07:53 pm
Pēc spēcīgāku enerģiju piepildītām meditācijām, nakti pavada spilgti murgi. Ne tādi, kas liek pamosties sava kliedziena atbalsī, bet drīzāk saistoši patur uzburtajās bailēs, nepatīkamībā. Pamostoties un atverot acis joprojām jūtu un redzu noskaņas. Instinkta lēmumā nemēģinu attapties, bet aizveru acis, lai turpinātos miegā un nomodā sāktais.
Koncentrēti redzu to aptuveni pusi gada, kad daļēji dzīvoju ārā. Kā buljonā kubiciņā sāļā saspiestas nedrošības bailes no vakara, kad aiz loga aptur auto, un manā loga pusē neviens nedrīkstētu atrasties. Pieploku pie sienas, izdedzam gaismiņas un strauji un klusi dodamies ārā. Stāvot nojumē, kamēr tēvs ātri atrunājas no patīkami maz zinošā apsardzes darbinieka, ieraugu ka aizmirsu uzvilkt kurpes. Sniega pūdercukurs viegli klāj zemi, bet jau kādu laiku biju aizmirsusi kā salt.
Un ap visu šo vakaru kā negatīvu lietū griežas vai pa nepārredzamām taisnēm slīd brīži. Laternu gaismā, līdz vienpadsmitiem, mājai pieslēdzamais pagarinātājs, aprakts zem sūnām vai dienā - paslēpts 'nevērīgā' lapu kaudzē. Zobu mazgāšana pie akas, zem zvaigznēm, kas krīt katru vakaru, tikai jāpaskatās ilgāk. Maltīšu gatavošana šķūņa virtuvē; izskaņā pierādījums, cik daudzkārt labāki ir Ziemassvētki bez ēdienu smagmē čīkstoša galda, bet ar dažiem mājīgiem ēdieniem un vīnu otrajā plānā. Amizantas mazgāšanās nojumē vasaras izskaņas pievakarēs, ar pavērstu kailumu pret patālo Ē. ielu. Iedvesmas zem slapjām lazdām, un tālie nakts gājieni uz tualeti. Sevis dziedēšanas vakari pie dienasgaismas lampām un balta sildītāja dārza mājiņā; kad interneta vakuumā sajūtu to pateicību un mīlestību, ko pēdējos laikos bija apslēpušas bailes, nedrošība.. ;un kartiņa - tik nejauši stīvā rokrakstā, ka iesmejos. Bezbailības un brīvības atklājumi par sevi un tumsu ārā. Un mīlestības dabu.
Nekas no tā tobrīd nešķita tāds kā tēlojās sapnī; viss vairāk kalpoja kā apstiprinājums par to, kas es esmu un to, ko vēl neesmu atklājusi; par ikdienas vēsāku uztveršanu un smiekliem 'nevietās' - īstajiem smiekliem; par intuīcijas dziļākām apjausmām un bezgalīgu muļķošanos. Par dzidrāko mājību sevī, dzintaraini, rūsgani medainu kā noslīdējusi saule vasaras peldamupē.
Varbūt tas, sapnis, ir atgādinājums turpināt kopradīt īstās mājas sev. Nez.
-
Cits sapnis: skūpstos.
Ilgas - saules krāsas putna kliedziens ar acīm redzamiem skaņas viļņiem; izplūdis kā skanot no zemūdeņa.
Koncentrēti redzu to aptuveni pusi gada, kad daļēji dzīvoju ārā. Kā buljonā kubiciņā sāļā saspiestas nedrošības bailes no vakara, kad aiz loga aptur auto, un manā loga pusē neviens nedrīkstētu atrasties. Pieploku pie sienas, izdedzam gaismiņas un strauji un klusi dodamies ārā. Stāvot nojumē, kamēr tēvs ātri atrunājas no patīkami maz zinošā apsardzes darbinieka, ieraugu ka aizmirsu uzvilkt kurpes. Sniega pūdercukurs viegli klāj zemi, bet jau kādu laiku biju aizmirsusi kā salt.
Un ap visu šo vakaru kā negatīvu lietū griežas vai pa nepārredzamām taisnēm slīd brīži. Laternu gaismā, līdz vienpadsmitiem, mājai pieslēdzamais pagarinātājs, aprakts zem sūnām vai dienā - paslēpts 'nevērīgā' lapu kaudzē. Zobu mazgāšana pie akas, zem zvaigznēm, kas krīt katru vakaru, tikai jāpaskatās ilgāk. Maltīšu gatavošana šķūņa virtuvē; izskaņā pierādījums, cik daudzkārt labāki ir Ziemassvētki bez ēdienu smagmē čīkstoša galda, bet ar dažiem mājīgiem ēdieniem un vīnu otrajā plānā. Amizantas mazgāšanās nojumē vasaras izskaņas pievakarēs, ar pavērstu kailumu pret patālo Ē. ielu. Iedvesmas zem slapjām lazdām, un tālie nakts gājieni uz tualeti. Sevis dziedēšanas vakari pie dienasgaismas lampām un balta sildītāja dārza mājiņā; kad interneta vakuumā sajūtu to pateicību un mīlestību, ko pēdējos laikos bija apslēpušas bailes, nedrošība.. ;un kartiņa - tik nejauši stīvā rokrakstā, ka iesmejos. Bezbailības un brīvības atklājumi par sevi un tumsu ārā. Un mīlestības dabu.
Nekas no tā tobrīd nešķita tāds kā tēlojās sapnī; viss vairāk kalpoja kā apstiprinājums par to, kas es esmu un to, ko vēl neesmu atklājusi; par ikdienas vēsāku uztveršanu un smiekliem 'nevietās' - īstajiem smiekliem; par intuīcijas dziļākām apjausmām un bezgalīgu muļķošanos. Par dzidrāko mājību sevī, dzintaraini, rūsgani medainu kā noslīdējusi saule vasaras peldamupē.
Varbūt tas, sapnis, ir atgādinājums turpināt kopradīt īstās mājas sev. Nez.
-
Cits sapnis: skūpstos.
Ilgas - saules krāsas putna kliedziens ar acīm redzamiem skaņas viļņiem; izplūdis kā skanot no zemūdeņa.