Gaidot kūkvedējus, pamanīju,ka kāds zvana. "HALO,HALO",ar uzsvaru uz pirmās zilbes,enerģiski runā vecutēts. Pavisam nejauši bija uzspiedis kaut ko manā profilā,kas izrādījās videozvans. Runājām stundu. Uzzināju,ka manam tētim bijis mikro insults. Uzzināju, ka mans tētis, viņa brālis un mans brālēns,katrs sev esot nopircis auto. Tēvocis pilnīgi jaunu auto,brālēns par 6k ,bet mans tētis par 7k,kurus viņam iedevis viņa tēvs. Tad es atcerējos par rudens tinderdeitu,kurš man prasīja, kādu auto es pirkšu,kad nokārtošu autovadītāja apliecību. Khm,khm... es eju ar kājām un braucu ar velo,man dažkārt nav pat,ko maksāt - 1.5 eur -par biļeti, kāds vēl auto.. :D Bet nu jā, prieks, ka citi var. Dusmīga nedaudz, ka par tuvinieku veselības stāvokļa pasliktināšanos uzzinu kaut kad ,nez kad..kad kāds ieminas pavisam nejauši.

Zvans mani iepriecināja, bet prieks bija īslaicīgs.
Es jūtos skumja. Es nevēlos gatavot pusdienas,bet tās jāgatavo, jo bērni.
Prātīgi būtu izskumt dusmas sporta zālē.

Depresijas grupas cilvēks man bija nopircis atslēgu skapītim, lai varu to aizslēgt treniņa laikā. Uz atvadām viņš man iedeva divas 2 eur monētas,lai es sev nopērkot loterijas biļetes. Šodien nopirku. Esmu viņam parādā 10 eur un 10% no laimesta, ja tas būs miljons :D

Tamborēts miegs.

Ē vakar ieradās ar dokumentu, kas man bija jāparaksta, saistībā ar deklarēšanos. Tad pusstundu stāvēja durvīs un stāstīja vis kaut ko,bet es atspiedusies pret podiņkrāsni, klausījos viņā,un centos izsekot tam informācijas apjomam, kas plūda. Pateicu,ka viņam spīd ūsas. Tas Viņu nedaudz samulsināja,steidza tās tīrīt . Biezas,sirmas ūsas,kas sen pāraugušas pāri virslūpai kā tāds nokarens istabas augs. Vēlreiz pārjautāja manus ēšanas paradumus, sacīja, ka izmaksāšot man tēju, te apkart esot daudz veitas pasēdēšanai. Vispār apbrīnojami,kā cilvēks spēj tik daudz zināt... viņa klātbūtnē jūtos kā sīka muļķe, jo esmu,ja salīdzina. Šodien atkal saņēmu no viņa ziņu. Zvana un raksta man katru dienu. Kaut kad nākšot man špaktelēt virtuves grīdu,tas aizņemšot vairākas stundas. Nu,labi. Es negribu fantazēt, bet man nedaudz liekas,ka es viņam interesēju vairāk nekā viņa bijušās/esošās sievas dzīvokļa īrniece. Varbūt es tiešām fantazēju,un viņš vienkārši ir labs cilvēks. Šodien ar pieskatāmo devāmies garākā pastaigā. Aizgājām līdz manai dzīvesvietai un devāmies atpakaļ. Negāja mums gludi. Viņā notika īssavienojums, sāka nelabi bļaut,krist,vārtīties zemē. Cilvēki gāja garām bolīdamies. Es viņu nesu kā pagali. Tas izskatījās kā no eksorcisma filmas. Es zinu,ka tā nedrīkst,tas tikai pastiprina nevēlamo uzvedību, bet es iegāju piemājas latiņā,jo es sapratu,ka es fiziski atpakaļ vihu neaiznešīšu tos kilometrus. Viņš momentā nomierinājās, izvēlējās našķi...atpakaļceļā, ar konfekti un koka zaru rokās, mēs gandrīz smuki gājām mājās. K , par spīti tam, ka biju viņu bloķējusi, zvanīja man no sveša numura,un lika paskaidrot manu rīcību. Es atkārtojas,ka man nekas nav jāpaskaidro,tas ir mans lēmums,un palūdzu mani netraucēt. Cilvēkiem grūti pieņemt nē, ņem pārāk personīgi. Un vispār, kāds sakars..es viņu biju satikusi..pirms kādiem.. 6 gadiem? Vienu reizi..vienu reizi pirms sešiem gadiem...man jau tad viņš nelikās īsti līdzsvarots,tāpēc neturpinaju komunikāciju. Un te..vārdadienā pēkšņi zvana..gribot draudzēties, mīlēties,un viss taču tik forši un la,la,la. NĒ,PALDIES! tajā dienā nobloķēju.  Tagad ceru,ka viņš tiešām mani liks turpmāk mierā. 

Ē man zvanīja, prasīja vēlreiz,kas īsti ar tām kanalizācijas smakām, sacīja,ka mēģinās atrisināt, ieminējās, ka droši varu mainīt dzīvesvietu,jo saprotot,ka komforts esot svarīgs,visu atmaksāšot. Man nav spēka neko vairs mainīt šajā sakarā. Kvēpinu vīraku, un pilinu auto atsvaidzinātāju. Uzzināju, ka šī ēka ir vecākā Pārdaugavā. Pagrabi esot aizbērti, māja neelpojot.


Pēc tam Ē man sāka uzdot jautājumus, kā, piemēram, cik augsts ir vēja ģenerators..Un salīdzināja manas atbildes ar savu studentu atbildēm..es visu atbildeju intuitīvi,man nebija ne jausmas. Viņš smējās, ka esmu nopelnījusi jau astotnieku. "Jums ir laba intuīcija un, izklausās, arī ātra reakcija orientēties savā zināšanu krātuvē! " Epastā man atsūtīja jautājumus, uzdevumus, ko varu izpētīt,izdarīt. Ka viņš raksta "ja ir vēlme pavingrot". Tas nenozīmējot, ka es tagad studējot vides zinātni, bet es varot darīt darbus un vākt portfolio.

Jāsaka, Šis ir ļoti neparasts pagrieziens. Nudien.

Sestdien pēc spēļu vakara braucām pie M uz mājām, lai nākamajā dienā viņam palīdzētu atskrūvēt skapi,kopā dotos geocaching.
Vakar pamostoties,man bija sajūta, ka aiziešu no šīs pasaules. Man bija bail sajukt prātā. Bija ļoti,liti slikti. Kaut kādas trauksmes nāca virsū. Fiziski bija ahujenna slikti. LL gatavoja plāno pankūku mīklu, pamanīja,ka nav kaut kas kārtībā (es nevarēju apstāties kratīt kājas), nāca skaut,mēs raudājām reizē. Tas bija silts,īsts un vajadzīgs apskāviens. M mums netuvojās, manuprāt, jutās neērti.

"Kur ir Tavas bailes,tur ir Tavs uzdevums". C.J.

Nenāk raudiens. Nāk miegs.


Te totāli vajag nakts aizkarus. Baigie prožektori logos spiež.

Pēc līgumu parakstīšanas, Ē prasīja, vai es studēju. Sacīju, kā ir. Viņš man teica, ka esot dekāns,un esot strādājis VARAM...un to nesakot tikai tāpat vien. Viņš aicināja studēt vides zinātni. Šorīt sūtīja man ziņu, aicinot apmeklēt konferences,un aicināja uz tēju Dabas mājā. Šis ir negaidīts pagrieziens.

Mēteļa kabatā ir necila atslēdziņa. Mana.

Sēžu uz gultas malas,klausos mūziku un skatos savā (nesavā) skapī. Labi...jāsāk.