11h

Gribu atmiekšķēties vannā, pilnā ar karstu ūdeni. Tad noberzties. Tad pagulēt sūnās un paklausīties mežā.







Šorīt pec lielā rīta skrējiena pati uztaisīju rauga kārtaino mīklu,ceru,ka kruasāni izdosies ekselenti,un tos ar dažādiem pildījumiem varēšu ieviest ikdienas piedāvājumā.

/iet atpakaļ cept un sapņot/

Tā kā izvēlējos paēst mājās brokastis,es kavēju 10 minūtes. Tad gāju pumpēt riepu,kas izlaida visu gaisu,un es nesapratu,kāpēc vairs nevar piepumpēt. Viss gaissplūda garām.
Nācās saukt bolt,(labi,ka tāds šajā pulkstenī vispar bija),jo ar autobusu braucot, es kavētu stundu vai vairāk. Lai atgūtu bolta naudu, man jāstrādā divas papildus stundas. Gribās teikt:"jebal acī bļe",bet neteikšu.

Pēc trīs stundu miega,divu stundu sēdēšanas lidostā,stundas lidojuma,un pusstundas sēdēšanas ceļmalā, bija plāns iekrist gultā un ļaut sev miegu. Tiklīdz ieraudzīju skumjos augus dobēs, sāku tos laistīt ar iepriekš savākto lietusūdeni. Tam sekoja citi mājasdarbi,līdz sev biju "nopelnījusi" atpūtu. Nereti ir vainas sajūta vienkārši atpūsties. Es sev nolieku šķērsli, tikai pēc kura novākšanas sev pasaku, "tagad drīkst".


15 minūšu powernaps ievilkās uz 5h.

Jāliek modinātājs.
Man arvien mazāk gribās iet uz darbu. Uz vienu no tiem. Jāizpreperē, kāpēc šādas sajūtas.

Kā būtu labāk? Man nav visu atbilžu.

Lasīt depozīta pudeles ,kāpt uz skatuves,ēst garšīgāko vīgn burgeru,dejot, vest tofu no Stokholmas, redzēt laimīgus cilvēkus, nokavēt praida gājienu(jo uniqlo),klausīt čujam, pirkt kopīgu somu (mūsu attiecibas kļūst arvien nopietnākas), bučoties ar tūtiņmutēm, rādīt kailās krūtis saulei un nepamanīt, ka blakus staigā pensionāri, pielavīties stirnām, smelties idejas mūsu mājai, dxirdēt ka siz sienas čukst,pamosties blakus, apvainoties, smaidīt,apbrīnot arhitektūru, uzņemt rēcīgas fotogrāfijas, justies labi,iepazīties ar cilvēkiem, staigāt pa centru mājas drēbēs.


Skaists piedzīvojums!



Ja tā padomā, tad kopā mēs veidojam neatkārtojamu ainavu ar brīnišķīgu reljefu un it viss ir skaisti.

Domu troksnis liedz miegu.

Pavisam jokaini sapņi. Neparasti cilvēki tajos. Un noskaņa kā "Shining". Un nedaudz orģijas.

Nesaprotu, kāpēc nebiju izslēgusi modinātāju...Un,kā lai vsp vēl iemieg?


Hosteļgulta ir pārsteidzoši ērta. Man jāmēģina vēl iemigt.

Līdz varējām iečekoties hostelī,vajadzēja pavazāties apkārt. Slēpņojām. Vareni skaista pilsēta. Iečekojāmies. Pagaodam nešķiet nemaz tik slikti,galvenais,ka centrā.
Ir 21.00,mēs vēl aizvien slēpņojam. Īsti nav paēsts. Ir diezgan nogurums.

No rīta to kreppapīru tak nesagriezu, vēl jāgriež tas...vēl jāmēģina rītdienas kāpiens uz skatuves,to arī vēl ne reizi neesam darījuši, tikai tik,cik Lampā.
Esmu izsalcis un noguris,vēl jātiek atpakaļ uz guļvietu. Diezgan tālu esam aizstaigājuši,meklēdami punktus. Es īsti nemeklēju,es sekoju M un priecājos par mazdārziņiem, celtnēm, cilvēkiem, kamenēm, zaļumiem.

Jāsaģērbjas, jāieber vistai graudi,jāsagriež kreppapīrs,un jābrauc uz lidostu.

Viņš emocijās sarunāja vis kaut ko,un es saprotu. Es nebūtu neko pateikusi,jo es izvēlējos klusēt. Man prieks, ka bija jautājumi un bija atbildes.


Es K visur nobloķēju,taču šorīt tomēr atbloķēju,lai nosūtītu ziņu. Šķita,ka nebūtu pareizi tā, bez paskaidrojuma.
Man žēl, ka nesanāk draudzība.

Es nevēlos atgriezties vecajos uzvedības paternos.




M asaras mani aizkustināja. Viņš spēj būt pavisam kails manā priekšā.