Depresija.

Viņas reibinošā dzirksts ierakstīta sarkanajā grāmatā.
Viņa neapjauš savu vērtību.
Nevienam Viņa nav pa spēkam.

Tā novārgusi iesakņojusies grāvmalī.

Melns smagums rāpjas viņai virsū. Tas vēlas tikai mazliet iekšā uzkavēties. Viņa pagriež tam atplestu dvēseli, un tas ar spēcīgu grūdienu Viņu ieņem.

Tas Viņu penetrē , līdz agonijā Viņa izšļāc aukstu, duļķainu sēklu,kas plūst pār Dzīves biezajām skropstām ,leknajām lūpām, un auglīgajām krūtīm.
Dzīve ir grūta.
Tai atkal jādzemdē Viņas nelaimes.


Viņa Jums ir kļūda un nepareizība.
Viņas elpa skalda Jūsu mieru.
Jūs smacē gan viņas pievilkšanās spēks,gan Viņas raupjais pieskāriens.
Viņa izaicina Jūsu gara pacietību.
Viņa Jums nav iedvesma.
Viņa ir diognāle Jūsu laikā un telpā, un auklējams tukšums.
Jums Viņas nav diezgan.

Nevienam Viņa nav pa spēkam.

Vienaldzības slīd garām.

Viņas pirmspēdējo saprātu ir aprijuši cistas un perēkļi.

Smagums Viņu pavedina un piesmej arvien, un pati Viņa rij savu tumīgo sēklu.



Viņa spēj ceļot laikā.
"Viss ir citādāk" , ciet acīm sevī kādreiz čukstēja.

Atbalss...

Un Viņa [varbūt] sevi rītdien sadzirdēs.