Divaini, bet kaut kā...nesaprotu, kāpēc nav saviļņojums. Tas ir kā nopirkt sērkociņus. Vnk aizej un nopērc. Vēl neticās,ka tas notiek. Nākamnedēļ.






Pēc garas,grūtas darba dienas, sev atļāvu iziet no mājas. Uzliku seju,iekāpu kurpēs, aizgāju uz koncertu,arī mēģinājumu. (Es biju pārliecināta, ka gulēšu pēc darba līdz nākamajam rītam, apraudāšu savu sāpošo, nogurušo ķermeni,taču..es nezinu,kas nostrādāja. Es atnācu mājās un sāku kaut kam gatavoties)
Bija daudz cilvēku. Nejutos droši vai neakvard, bet ļoti centos izbaudīt vakaru. Feik it til jū meik it. Nedaudz pat izdevās atslēgties no darba,eksāmeniem, nodokļiem, bailēm un citiem sū.




Man ļoti patīk pirmā dziesma, kuru viņi dziedāja. Dungoju.
Pirms koncerta K teica,ka ilgojoties. M esot sacījis, ka es neiešot vairs un mēģinājumiem. Tas mani izbrīnīja.
Bet vispār es augustā atgriezīšos korī.


Pēc dažām h jāceļas uz darbu. Tad uz 9.00 jāpaspēj uz lekcijām. Es gribu arī rītdien sevi savākt.




Vakar sāku lasīt grāmatu par piesaistes veidiem. Lielāka skaidrība par to,no kurienes "nāku", un kādus cilvēkus es veidoju, esot vecāka lomā.

Ir atgriezusies greizsirdība. Neilgojos pēc šīs emocijas. Iekšā galīgi satrūdējis.






Vietām reibina liepziedi.






Es pielabošu prezentāciju, mēģināšu neko nedomāt (yeah,about that), un centīšos iemigt(hāaaahh).