Guļu embrijā, skatos uz pārkrauto somu, un raudu sevi ārā.
Seja ir pretīgi pietūkusi.
Es negribu nekādus stacionārus,nekādus medikamentus.
Esmu nogurusi. Es gribu aizmigt un pamosties,kad viss manī ir skaisti. Pamosties un sevi pieņemt.
Kāpēc tam jābūt tik sarežģīti. Kāpēc (būt) ir tik foken sarežģīti. Vatafakvatafakvatafak,aaaaaaaaaagggggghhhhhhhhhhhhhnhnnn!!!!