8.00
Dodos mājup.
Darba diena beigusies. Gandrīz visas sagataves jau bija, darbu bija maz. Ļoti fiksa darba diena. Rīts. Nakts.

Priekšā trīs brīvdienas. Dosimies pie ED vecākiem aizvadīt svētkus. Viņš man palūdza izcept kūku. Nav tā, ka esmu sajūsmā mājās kaut ko cept,man pietiek cepšanās darbā,bet par spīti tam, es tomēr piekritu. Man jāmācās teikt nē.

Es gribu šodien rakstīt, bet vai tas notiks? Decembrī plānoti pāris stendapi, bet es laikam tikai Skapī. Mans sets jau ir gatavs,(jau vasarā bija gatavs)bet es gribēju pietamborēt pieredzi no stacionāra.


Vēl es gribu Strāvai iesūtīt darbus,bet iekšējais sukulis brēc,ka nekam goži tie mani dzejoļi.

Tramvajā ož pēc kāju sēnītes un skumjām.