Pārdeklarēju bērnu pie sevis,arī pieteicu dārziņam. Vēl jānomaina ģimenes ārsts.
Neko vel neteicu T. Mēs, kad šo apspriedām, līdz galam nevienojāmies, bet es domāju,ka tur vairs nav ,ko gaidīt. Viņš būs ļoti nikns ,un sacīs,ka esmu impulsīva,un ka nedomāju ar galvu, un ,ka savu izvēli jau izdarīju pirms diviem gadiem, bet varbūt notiks brīnums, un man nebūs jādzird pārmetumi un samazgas.



/Es zinu,ka esmu impulsīva, un pārsvarā daru lietas, un tikai pēc tam kārtīgi analizēju... bet man šķiet, citādāk dzīve nevirzītos uz priekšu tā, kā man vajag./