Es sevi mīlu.

Biju erasmus+ projektā Nīderlandē, rakstīju dzeju,kāpu uz skatuves,vadīju pasākumu,piedalījos dzejas lasījumos, braucu uz mežu pastaigāties ar bērniem, turpināju šoferu kursus ,daudz pavadīju laiku dabā, apmeklēju izrādes un izstādes,braucu uzstāties uz Stokholmu, iemīlējos ,izkāpu no komforta zonas, piedalījos izstādes atklāšanā, vērsos pie psihiatra, ļāvu sev būt vājai,sacīju bērniem,ka mīlu viņus, pieteicos pie psihologa, zvanīju ātrajiem priekš random cilvēkiem, uzticējos intuīcijai,lēkāju ar bērniem batutā, atsāku gleznot,izkāpu no neveselīgām attiecībām,piedalījos performancēs, atsāku vizītes pie zobārsta, tika publicēti divi raksti par mani,ar vilcienu pati aizbraucu uz Daugavpilī, ekstāzes deja aulā petformanču festivālā, izlasīju Terēzes dienasgrāmatu, ceļoju laikā pie sevis bērnībā, rudenī vairākkārt peldējos kaila ezerā,piedalījos lampā, rakstīju un stāstīju stendapu, iepazinos ar cilvēkiem, cepu garšīgu maizi, atdzinu kļūdas,atvainojos, lasīju bērniem, mainīju darbu, izgāzos, raudāju, mīlējos, smējos, ceļoju, slēpņoju, strādāju, atradu pērles humpalās,biju tieša un atklāta,apzinājos,tuvojos sev.

Mans gads ir bijis  varens (ja neskaita debilo Putinu)