September 19th, 2022 (08:47 am)

Mēs devāmies randiņā. Mes sen nebijām devušies randiņā.

Diena bija vareni skaista. Vakarā spontāns kino apmeklējums,filma nudien,lieliska.

Pēc riepas pumpēšanas,atbildēju uz ziņu.

Profilaksei, viņš apvainojās ,ka viņam ir jāgaida,kamēr es rakstu,viņš devās prom.



Biju iedomājusies, ka tās ir īpašas,ka tās dzīvo tikai tīrās ūdenstilpnēs,un tā arī viņam pateicu,atbildot uz jautājumu, taču mana atbilde bija aplama. To secināju,tagad lasot wikipēdiju.
Man ļoti patīk vardes. Zaļās šķiet īpašas.



Viņu biedējot,ka mums neesot,par ko runāt. Tā ir. Es Viņam sacīju,ka ir biedējoši,ka lai Viņš justos labi,Viņam jābūt ilgstoši prom. Tad jautājums,kāpēc esmu apsēsta ar to,ka Viņam jābūt laimīgam. Uz to atbildēju kaut ko sarkasmā.

Viņš jūtoties mazs. Ar zemu pašvērtējumu. Viņam ir apriebies, ka es tā saku,bet vinam vajadzīga konsultācija ar profesionāli. Nudien.


Es vaicāju,vai mēs izbeidzamies, domājot attiecības. Viņš cerot,ka nē. Šādi jautājumi kļuvuši kā cikliski pirmsmiega krustvārdu mīklu minēšana(mēs neminam krustvārdu mīklas,bet tas kā piemērs).


Kaut kādas pārmaiņas būs noteikti,jo šo turpināt vairs nav spēka. Jādara citādāk. Līdzšinējās atziņas un centieni devuši nepietiekamu rezultātu. Rezultāts ir milzīgs, taču acīmredzami, par maz. Kaut kas par maz.