Pēdējā diena paskrēja neticami ātri. Man sajūta, ka varbūt vajadzēja kaut kā īpašāk atvadīties, bet varbūt tās ir iedomas un veclaiku liekdarības.


Ir saraksts nākamajai nedēļai. Lekcijas sāksies tikai ap 10.00..omajgāāad, man nebūs jāceļas 6.00,man ledžit būs 8 miega stundas līdzšinējo 5 vietā. Grūti kam tādam noticēt.
Vakar kārtējo reizi ilgi nespēju iemigt. Piemēram, ja man šodien būtu jāiet uz otru darbu, domas par to mani itin nemaz netraucētu.
M pirms miegiem lasīja, stāstīja man par izdegšanu. Ja nepasaka no malas, tad pašam gandrīz tā neliekas.

Tā kā šīvakara koncerts Balodī tika atcelts, pieņēmu to ka apstiprinājumu. Nolēmu braukt. Ļoti vēlos viņus pavadīt uz skolu. Tas man ir svarīgi. Taisīsim snikerus, un gan jau vēl kaut ko garšīgu.

Rīt ap pusdienlaiku vai pat ātrāk jābrauc atpakaļ,uz vizīti. Nez,ko teiks... Mana rādītāju līkne neizskatās diez ko pozitīvi. Mani uztrauc, ka atmiņa kļūst sliktāka, pat pie ikdienas sīkumu izdarīšanas. Nedaudz biedējoši. Varbūt tas nebūtu slikti,aizmirst visus savus Red flags un dzīvot balansā. No jauna.