Jopt., PREČETS!
« previous entry | next entry »
Oct. 21st, 2011 | 12:08 pm
posted by: pink_pony
Vēl tikai vakr, stāstīju Inksucītim, ka pēc ilgāka laika(Nepārprotiet, tiešām ilgāka - 30 grāmatas plus...)Prečeta grāmatas kļūst pārak paredzamas un nedod vairs to baudu.
Varu tagad izteikt sev publisku lielu, lielu, FUJ! Grāmata "Unseen Academicals" ir satriecoši laba. Mana problēma ir tajā, ka lasu brīžos, kad vel neesmu pamodies vai nenormāli gribu gulēt. Grūti vienkārši uzņemt tekstu, kur nu vēl to analizēt. Tikai pēc 400 lpp. reāli atskārtu par ko ir gramata. Tā automātiski izvirzijās manā top pieciniekā, no autora grāmatām.
Daudz neatstāstīšu, jo ieraksta būtība nav gluži par to: Grāmatas kustība virzās par un ap futbolu, kas nav slikti un vispār brīnums, ka šī angļiem tik svarīgā tēma nav bijusi apskatīta agrāk. Taču īstā, ievērojamā un satriecošā stāsta būtība ir par vienkāršo, jeb "mazo" cilvēku dzīves uztveri. Būs citi, kas teiks: "Bet Prečets lielākoties raksta par "mazajiem" cilvēkiem.", taisnība, taču tās ir personības vai konkrētas, zem viena zīmola, saistītas cilveku grupas. Šī grāmata principā atspoguļo 21. gadsimta iezīmes vienkāršā, demokrātiskā sabiedrībā. Dzīve ir grūta, sarežģīta un negācijām pilna. Taču tas ir tādēļ, lai nebūtu garlaicīgi. Es arī, nenoliedzami, pieskaitu sevi šim "zemajam", mietpilsoniskajam cilvēku slānim un kā lielais vairums, ne vien jūtos lieliski, bet arī esmu gatavs atzīt visus pārējos, lai kādi viņi arī būtu.
Mans mīļākais grāmatas citāts, kurš manā skatījumā ir ģeniāls:
"...Glenda had watched all of this open-mouthed, as the kind of democracy practised by reasonable and aimable but not wery clever people, the people whose education had never involved a book but had involved lots of other people."
Vispār arvien vairāk domāju par to, ka varbūt varetu literatūrai atvēlēt nedaudz vairāk laika(šobrīd lasu transportā un vannā), jo ja ir kaut kas, kas man padodas, tad tā noteikti ir literatūras analīze. Ispējams, ja atsvaidzinātu zināšanas tīri akadēmiskā ziņā(teiksim kursi), tad varētu rakstīt tīri labas esejas un recenzijas par dažādiem darbiem.
Kādēļ to darīt? Vai man nav, kur likt laiku?
Vispār tieši tā, pēdējā gada laikā mani arvien vairāk aizrauj doma par rakstīšanu nelielos apmēros. Teiksim, esejas, recenzijas, kāds mazāka izmēra pētniecisks darbs, par literāru darbu vai seriālu. Iespējams arī lekcijas par šīm tēmām. Tacu trūkst bāzes zināšanu kā to pareizi jādara tīri tehniski, bet lekciju sakarā trūkst prakses viedokļa izteikšanā.
Latkonā lasīju lekciju par ļoti interesantu tēmu, bet jutos iekšeji drausmīgi, par to, ka nespēju savu ideju pasniegt veidā kā es to jūtu un gribu pasniegt. Tāpat arī vasarā strādājot nometnēs, vecākajai grupai vadīju sevis ieviestu pasākumu, kurš orģināli bija ieplānots kā diskusiju klubs, taču izvērtās par mana viedokļa izklāstu, par kādu konkrētu tēmu. Es lieliski jutu, ka tēmas es izvēlos ļoti saistošas un interesantas, taču tā pati problēma, jūtos neveikli, jo neesmu sagatavojies attiecīgi un trūkst prakses.
Pēdējā lieta, loti cenšos strādāt pie savas gramatikas. Tas ir ļoti liels mīnuss, jo man dabīgi nepadodas rakstīt gramatiski pareizi. Tomēr es ceru, ka arī Jūs jūtat to kā es cenšos. :)
blonde_pony
Varu tagad izteikt sev publisku lielu, lielu, FUJ! Grāmata "Unseen Academicals" ir satriecoši laba. Mana problēma ir tajā, ka lasu brīžos, kad vel neesmu pamodies vai nenormāli gribu gulēt. Grūti vienkārši uzņemt tekstu, kur nu vēl to analizēt. Tikai pēc 400 lpp. reāli atskārtu par ko ir gramata. Tā automātiski izvirzijās manā top pieciniekā, no autora grāmatām.
Daudz neatstāstīšu, jo ieraksta būtība nav gluži par to: Grāmatas kustība virzās par un ap futbolu, kas nav slikti un vispār brīnums, ka šī angļiem tik svarīgā tēma nav bijusi apskatīta agrāk. Taču īstā, ievērojamā un satriecošā stāsta būtība ir par vienkāršo, jeb "mazo" cilvēku dzīves uztveri. Būs citi, kas teiks: "Bet Prečets lielākoties raksta par "mazajiem" cilvēkiem.", taisnība, taču tās ir personības vai konkrētas, zem viena zīmola, saistītas cilveku grupas. Šī grāmata principā atspoguļo 21. gadsimta iezīmes vienkāršā, demokrātiskā sabiedrībā. Dzīve ir grūta, sarežģīta un negācijām pilna. Taču tas ir tādēļ, lai nebūtu garlaicīgi. Es arī, nenoliedzami, pieskaitu sevi šim "zemajam", mietpilsoniskajam cilvēku slānim un kā lielais vairums, ne vien jūtos lieliski, bet arī esmu gatavs atzīt visus pārējos, lai kādi viņi arī būtu.
Mans mīļākais grāmatas citāts, kurš manā skatījumā ir ģeniāls:
"...Glenda had watched all of this open-mouthed, as the kind of democracy practised by reasonable and aimable but not wery clever people, the people whose education had never involved a book but had involved lots of other people."
Vispār arvien vairāk domāju par to, ka varbūt varetu literatūrai atvēlēt nedaudz vairāk laika(šobrīd lasu transportā un vannā), jo ja ir kaut kas, kas man padodas, tad tā noteikti ir literatūras analīze. Ispējams, ja atsvaidzinātu zināšanas tīri akadēmiskā ziņā(teiksim kursi), tad varētu rakstīt tīri labas esejas un recenzijas par dažādiem darbiem.
Kādēļ to darīt? Vai man nav, kur likt laiku?
Vispār tieši tā, pēdējā gada laikā mani arvien vairāk aizrauj doma par rakstīšanu nelielos apmēros. Teiksim, esejas, recenzijas, kāds mazāka izmēra pētniecisks darbs, par literāru darbu vai seriālu. Iespējams arī lekcijas par šīm tēmām. Tacu trūkst bāzes zināšanu kā to pareizi jādara tīri tehniski, bet lekciju sakarā trūkst prakses viedokļa izteikšanā.
Latkonā lasīju lekciju par ļoti interesantu tēmu, bet jutos iekšeji drausmīgi, par to, ka nespēju savu ideju pasniegt veidā kā es to jūtu un gribu pasniegt. Tāpat arī vasarā strādājot nometnēs, vecākajai grupai vadīju sevis ieviestu pasākumu, kurš orģināli bija ieplānots kā diskusiju klubs, taču izvērtās par mana viedokļa izklāstu, par kādu konkrētu tēmu. Es lieliski jutu, ka tēmas es izvēlos ļoti saistošas un interesantas, taču tā pati problēma, jūtos neveikli, jo neesmu sagatavojies attiecīgi un trūkst prakses.
Pēdējā lieta, loti cenšos strādāt pie savas gramatikas. Tas ir ļoti liels mīnuss, jo man dabīgi nepadodas rakstīt gramatiski pareizi. Tomēr es ceru, ka arī Jūs jūtat to kā es cenšos. :)
blonde_pony