: vakardiena
Pateicoties medijos saceltajai ažiotāžai + sentimentam par jaunību, kas nenāks vairs, dienas gaitā vēlme vakarā aizdoties un Vecrīgu auga augumā. 1kārt - par spīti tam, ka pastāv iespēja iekļūt nepatikšanās, tb, uzrauties uz kašķa ar kādu mazu, bet ņipru štābinieci (jau no rīta puses ar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
posheiko apspriedām, ka varbūt vajag ņemt līdzi palačku-viručalačku); 2kārt - ziņkārības pēc, jo dikti gribējās redzēt, kā tad nu visi vicosies, asinis plūdīs un menti izmēģinās savus jaunos ūdensmetējus (vīzija jau pieminētā media impact dēļ). 3kārt - izdevās ekspresvariantā saziņoties ar dažiem vecajiem biedriem, kā rezultātā tika pieņemts lēmums - tiekamies.
Lielākoties ekspektācijas bija veltas. Štābs aplauzās, pie tam pamatīgi - vismaz viņu gājiens garām Līvu laukumam izpaudās tikai kā gaišzils karodziņš, dzeltens baloniņš ar uzrakstu reforme ņet! un pašu protestētāju plūsma izšķīda vispārējā ļaužu drūzmā. Publisku grautiņu nebija - šodien kruķi var lepni purināt spalvas un teikt, ka ir "izdarījuši visu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un cilvēku drošību", kaut gan darīt tur nebija ko. Ja nu vienīgi varēja pret sīkajiem piemērot to aizliegumu plītēt sabiedriskās vietās.. Skats - stāv trīs policisti un no viņiem metra attālumā pusaudzītis trennē iekšā pilzeni - tiešām ir ko vērts. Un, visbeidzot - vecie biedri (ar dažiem izņēmumiem) izrādījās diezgan garlaicīga kompānija.
Toties troļļi spārdīja dibenus & visu citu pārējo arī. Un pirmo reizi mūžā es biju tādā iestādē kā "Kaļķu Vārti". Un, pretēji šīm gaidām, nebija tur pensionāru & latviešu mūziku nespēlēja vispār. Un, kad garlaicīgākā biedru daļa bija prom, tad mums ar cienīto un viņa draugiem uznāca danču trakums, deju soļi bija eleganti un sākās pasākuma labākā daļa. Un, ja laicīgi iedzer citramonu, tad sajaukums viskijs+kamapri+sidrs+šņabis+viskijs otrā rīta pat reducējas uz aplam labu omu.
Pateicoties medijos saceltajai ažiotāžai + sentimentam par jaunību, kas nenāks vairs, dienas gaitā vēlme vakarā aizdoties un Vecrīgu auga augumā. 1kārt - par spīti tam, ka pastāv iespēja iekļūt nepatikšanās, tb, uzrauties uz kašķa ar kādu mazu, bet ņipru štābinieci (jau no rīta puses ar
posheiko apspriedām, ka varbūt vajag ņemt līdzi palačku-viručalačku); 2kārt - ziņkārības pēc, jo dikti gribējās redzēt, kā tad nu visi vicosies, asinis plūdīs un menti izmēģinās savus jaunos ūdensmetējus (vīzija jau pieminētā media impact dēļ). 3kārt - izdevās ekspresvariantā saziņoties ar dažiem vecajiem biedriem, kā rezultātā tika pieņemts lēmums - tiekamies.Lielākoties ekspektācijas bija veltas. Štābs aplauzās, pie tam pamatīgi - vismaz viņu gājiens garām Līvu laukumam izpaudās tikai kā gaišzils karodziņš, dzeltens baloniņš ar uzrakstu reforme ņet! un pašu protestētāju plūsma izšķīda vispārējā ļaužu drūzmā. Publisku grautiņu nebija - šodien kruķi var lepni purināt spalvas un teikt, ka ir "izdarījuši visu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un cilvēku drošību", kaut gan darīt tur nebija ko. Ja nu vienīgi varēja pret sīkajiem piemērot to aizliegumu plītēt sabiedriskās vietās.. Skats - stāv trīs policisti un no viņiem metra attālumā pusaudzītis trennē iekšā pilzeni - tiešām ir ko vērts. Un, visbeidzot - vecie biedri (ar dažiem izņēmumiem) izrādījās diezgan garlaicīga kompānija.
Toties troļļi spārdīja dibenus & visu citu pārējo arī. Un pirmo reizi mūžā es biju tādā iestādē kā "Kaļķu Vārti". Un, pretēji šīm gaidām, nebija tur pensionāru & latviešu mūziku nespēlēja vispār. Un, kad garlaicīgākā biedru daļa bija prom, tad mums ar cienīto un viņa draugiem uznāca danču trakums, deju soļi bija eleganti un sākās pasākuma labākā daļa. Un, ja laicīgi iedzer citramonu, tad sajaukums viskijs+kamapri+sidrs+šņabis+viskijs otrā rīta pat reducējas uz aplam labu omu.