Domuzīme

shelly @ 11:43pm: Vasaras sajūta - gulēt dienvidū un klausīties, kā aizkaros sīc muša.
Nu, un, protams, pļauta zāle, vakarā nākot mājā.

elina @ 10:17pm:
Lejupielādēju tik skaistu indiāņu mūziku.
Te viena dziesma arī jums - http://failiem.lv/u/glyfoiy

loop @ 10:03pm: Neko labāku šodien nevarēju izdomāt, kā atkal pastrādāt. Tagad "Save changes" un esmu izdarījis visu, visu, divas dienas uz priekšu, esmu rozā un apmierināts. Pagatavoju sev vecpuiša cienīgu maltīti (speķis, olas, sīpoli, sāls, rupjmaize) un tagad figviņzin ko darīt, vai slinkot un klaiņot internetā, vai noskatīties kādu filmu, vai izvilkt apputējušo Kindle vai ko.

loop @ 7:46pm:

elina @ 5:25pm:
Daru 5 lietas vienlaicīgi - taisu meža gara bildes, rakstu eseju reliģijas antropoloģijā, lasu tekstu par ielas bērniem Haiti rītdienas bērnības etnogrāfijas eksāmenam, sarakstos ar senu biedru iekš skaipa, un vēl skatos supermena seriālu. Jocīgi, bet tieši šādi man darbi iet uz priekšu vislabāk.

shelly @ 11:11am: Man arī šorīt gribas dzejot:
visu labu
viss uz labu

loop @ 11:30pm: Atbraucu no Madonas un atlūzu nāves miegā uz kādām 2 stundām, tā, ka nedzirdēju ne telefonu, neko. Sapņoju savus jau pierastos šīzīgos sapņus par sajukšanu prātā, narkotikām un meiteni ar diviem deguniem un durstīgu skatienu (tas no Madonas, tur bija kliente ar tādām acīm). Pamodos, 5 st labi pastrādāju, nopirku Black Balsam Cherry 12% x 3 un plānoju vakaru pavadīt divvientulībā ar kompi. Šovakar nevienu negribas satikt. Čoms it kā aicināja uz Ķīpsalu, sēdēt dārzā ar viņu un viņa jauno, slaido, dīvaino draudzeni (kas nepārtraukti taisa ēst), dzert rumkolas un skatīties zvaigznēs, bet es nē. Nez, varbūt vēlāk aizbraukšu, uz vieniem, kad apniks vientulība. Pagaidām tā mani tīri labi apmierina. Klusums, miers, pulksteņa tikšķi, mana savandītā gulta un ķiršu-balzām-dzēriens, kas lēni, kā dzēšpapīrā, uzsūcas manā organismā.

mazeltov @ 5:07pm: Ir pārāk daudz cilvēku, kuri nespēj salāgot savus ienākumus ar izdevumiem, neatšķir vajadzības no vēlmēm un pārvērtē savas spējas cenšoties uzlekt augstāk par savu dirsu.

mazeltov @ 10:50am: Vakar"dienā" bija pielikums "Šķirošanas diena", kur bija dažas labas idejas.
Pagaidām es šķiroju tikai alus un PET pudeles (tuvu mājām ir vietas, kur tās nodot), baterijas. Nākamais solis - stikla burciņas, kartons un pārējie plastmasas trauki (no šampūniem u.tml.) Būs jānočeko, kur atrodas mājām tuvākie konteineri pēdējiem diviem.
Izrādās, ka pilnībā atbilstu tipiskajam Latvijas šķirotājam - "latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību un vidēji augstiem un augstiem ienākumiem", kura domā, ka "šķirojot es rūpējos par dabu un rīkojos pareizi".

Kaut arī vēl tāls ceļš līdz pilnībai ejams, ievēroju dažas lietas:

- līdz minimumam (ideāli - līdz 0) samazināt gadījumus, kad ir jāizmet laukā kāds produkts tāpēc, ka sabojājas, jo nav paspēts izmantot;
- uz veikalu eju ar auduma maisiņu un cenšos ņemt pēc iespējas mazāk mazos plastmasas maisiņus, kur salikt, piem., tomātus, kā arī cenšos šos maisiņus izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, pērku lielākus iepakojumus;
- nepērku mantas mājai (jo parasti, 10x apdomājot ir skaidrs, ka mantas ir tikai lieks apgrūtinājums, bez kurām var mierīgi iztikt un galbeigās tās būs jāizmet).

Un jūs? Šķirojat un esat apzinīgi? :)

mazeltov @ 10:31am: Šorīt, braucot pāri Vanšu tiltam, redzēju šo te: http://www.traktortraum-nordkap.de/
Īsumā - kāds vīrs ar vecu traktoru un elegantu piekabi dodas no Švarcvaldes (šķērsojot arī Baltijas valstis) uz Nordkapu un tad atpakaļ.

shelly @ 8:44am: Jēziņ, pēc tās pusotras glazes šampanieša man ir tik sarkanas acis, ka šorīt tīri vai jāvelk mugurā gaumīgs, balts kažociņš un jātēlo trusis...

loop @ 11:31pm: Veiksmīga diena. Pensijas plāns pildās. Klients apmierināts un ieteiks mani vēl citiem. Das ist gut, gut, gut. Formula strādā, lēnām, bet strādā.

Rīt uz Madonu, agri jāceļas, damn. No rītiem pasācis rasties nelabums, tā kā tādai grūtniecei. No kalcija un mūmija tabletēm varbūt. Mostos tāds apdullis un pikts, pusstundu neko nesaprotu, kamēr stiprā melnā tēja nav sākusi iedarboties.

Dabūju brīvbiļetes uz Dzintaru Koncertzāles atklāšanu. Simfoniskais orķestris. Atdāvināju klavierskolotājai, vismaz bija iemesls viņai vēlreiz uzrakstīt. Īsziņās uzrunājam viens otru uz "Jūs". Tā veclaicīgi. Man patīk. Jā, pēc visa spriežot, viņa varētu būt no senākiem laikiem, piemēram, no sešdesmitajiem.

shelly @ 11:38pm: Šovakar Lučija (un Marina) operā. Lučija ir jaunā opera. Marina ir jaunā galvenā varone. Abas ļoti labas. Tomēr jocīgi, ka - lai gan dziedoņu bija daudz, un daudzi - pavisam labi, visspēcīgāko iespaidu beigās atstāja video projekcija. Un sākumā arī, patiesībā.
Plusiņu ievelku arī pie kostīmiem - beidzot ir finišējusies šīs sezonas pelēko uzvalku sērga Latvijas Operā - tagad tur atkal ir kāda izrāde ar kleitām. Un kādām vēl pie tam!
Tagad iešu iedzert kādu glāzi šampanieša. Un gaidīšu, kas, piemēram, blond ir par šo visu sakāms (redzēju viņu operā, un viņa arī - bez pārspīlējumiem - ļoti labi izskatījās).
// Pēc dažiem malkiem - nu, un ja jau aizvirzos pavisam nenopietnākā gultnē, tad suņi bija reāli feini.

elina @ 7:59pm: Izbridos Bolderājas purvus un jūru

paņem sev šo nogurumu

shelly @ 4:30pm: Jaunpieņemtā vadība, priecīgi:
- Vai, cik pie Jums tagad kluss!
Es, iztapīgi:
- Nekas, nekas, gan jau tūlīt atkal kāds nāks paskandalēties....

mazeltov @ 4:43pm:

Bāc, tās ārzemju beibes - motokrosistes ir tik krutas! Prieks skatīties, reāli iedvesmo.

Varbūt man arī izdosies tā iemācīties. Lai gan man ir viens ļoti liels progresa kavēklis -  esmu ļoti piesardzīga un reti kad riskēju (ne tikai motokrosā, bet vispār, pa žižņi), jo negribas nobietēt un kaut ko salauzt. Tā kā man viss notiek palēnām. Bet nu uz priekšu tomēr arī iet.

( Re, kur viena ārzemniece taisa stopiju )

shelly @ 12:24pm: Astoņos no rīta tik veiksmīgi liku lēcas acīs, ka vienu aizkabināju aiz plakstiņa. Un pazaudēju. Un pazaudēju tā, ka atguvu tikai šodien 12.00 dienā.
Klusais ārprāts.

loop @ 10:15pm: Tad vēl, vakarā piefiksēju, ka, izrādās, man šodien vārdadiena. Visu kalendārā neierakstīto vārdu diena. Oranžajā apsveikumi, īsziņas... Nice. Jūtos īpašs. Pagājušogad nekādu apsveikumu nebija, vismaz neatceros. Varbūt oranžais pagājušogad neatgādināja. Tāpēc arī neviens neapsveica, haha. Nu jā, oficiālajā kalendārā šodien "Emīlija".
Būtu iedomājies ātrāk, moš būtu saorganizējis mazu pasēdēšanu pie manis, ar mojito, suši u.c. gardumiem. Jāatceras nākamgad. Vispār savādi, ka man pēkšņi ir vārdadiena, nekad mūžā neesmu to svinējis. Bērnībā tas, protams, bija iemesls paraudāt. Visiem bērniem ir, bet man nava.
Vecāki mani sākotnēji gribēja saukt par Ivo. Ivo! Tik strupi. Esmu drošs, ka, ja tā notiktu, es būtu pavisam savādāks cilvēks. Ticu, ka vārds ļoti daudz ko ietekmē. Ivo, piemēram, ēd zaļus ābolus, puņķojas un valkā dīvainas frizūras, esmu par to pārliecināts kopš 7.g.v. Es tā nedaru.
Un es nesaprotu, kas manam vārdam kopīgs ar vārdu "Mareks". Bet tieši tā mani bieži vien jaunie paziņas pārsakoties sauc.

loop @ 6:24pm: Šodien ar kašķīgo klienti tīri pat tā kā sadraudzējāmies. Beigās, visus darbus sadarījis (tpu, tpu, tpu), sēdēju pie viņiem uz lieveņa, sauļoju savu bālo seju, malkoju atnesto kafiju, grauzu sālsstandziņas un sakarīgi aprunājāmies. Jā, kad viss iet gludi, tad klienti ir maija saulītes.
Rīt, parīt, aizparīt katru dienu pa vienai tikšanās reizei. Piektdien uz Madonu. Un vakaros pēc darba vēl e-pasti jānočeko un astes jāsavelk. Vismaz ir ko darīt.
Esmu tērpies jaunā štātē, kolēģis pirms tikšanās pierunāja mani ieiet veikalā un sapirkām man drēbes uz firmas rēķina, jo es izskatoties "pārāk neformāls". Cik nu formāls var būt, ar lauztu kāju, vienīgās bikses, kuras pāri ģipsim varu uzvilkt, ir tādi saplēsti, plati džinsu šorti, pludmales volejbola tipa. Tagad esmu akurātos, melnos šortos un zili sīkrūtainā kreklā. Īsta zilā apkaklīte. Viņš gan gribēja, lai es pērku polo kreklu, bet kurš normāls cilvēks gan valkā polo kreklus, tie taču ir tik parasti un jebkuru pataisa par pusmūža cilvēku, golferi kaut kādu.
Tad vēl spogulī izskatās, ka es esmu nometis svaru. Seja tāda slaida palikusi un deguns spicāks. Nu jā, es jau ņifiga neēdu. Šķīvīti zupas, pāris maizītes un divas kotletes dienā, man pietiek. Kad nebraucu uz McDonaldu.

shelly @ 1:44pm: Kā teica tominja_opiitis pusdienlaikā, agrāk mums bija nothing special. Tagad mums ir something special - Žanete Jaunzeme Gremde.
Nevarēju atturēties, šo citātu es gribu pārpublicēt: "Tur māca, kā rakstīt, un man tas šķiet ļoti svarīgi. Otto Ozols, piemēram, ir sarakstījis grāmatu, pēc kuras bibliotēkā stāv rinda, viņam ir potences kļūt par labu rakstnieku."

mazeltov @ 11:52am: Visu nesaprasto un nepareizi izrunāto vārdu diena.

mazeltov @ 11:48am: Šis, iespējams, ar laiku izvērtīsies par interesantu blogu: http://bezatkritumiem.lv/

mazeltov @ 9:31am:

Pēdējās divas dienas esmu kļuvusi par kaut kādu miega peli un aizmiegu pusmotokrosā. Turklāt pēdējā Pasaules kausa motokrosa gonka bija ļoti interesanta jo notika mālainā trasē (Brazīlijā), pār kuru bagātīgi nogāza lietus, līdz ar to braucēji brauca divreiz lēnāk un jau pēc pirmā pagrieziena pēc starta nebija iespējams īsti pateikt, kurš ir kurš, jo visi, izņemot līderi uz neilgu brīdi, bija kļuvuši par māla dubļu cūkām kopā ar močiem. Ja paveicās un braucējs nenokrita, tad vismaz no aizmugures numurs bija manāms un līdz ar to braucējs atpazīstams. Nu skatītājiem jau forši, braucējiem gan ne pārāk. Pozitīvais varbūt vienīgi tas, ka tie ātrumi šādos apstākļos uzreiz ir mazāki un kritieni kaulus nelauzoši.

( Dubļu ruksis )

shelly @ 9:15pm: Man tiešām patīk mūsu kaķis. Kad viņu pamodinu, Gizmo vienmēr saka "murrrr" - tādā laipnā, vaicājošā balsī, kā cilvēks, kas kaut ko palaidis garām. Nevis, piemēram, "bļāviens" vai ko citu, ko mēdz teikt ļaudis, kad viņus nelaikā izrauj no miega.

loop @ 8:15pm: Tāda nekāda diena. Sākot jau ar nakti, kad sapņoju murdzīgus sapņus par staigāšanu uz riņķi, atgriešanos vienās un tajās pašās vietās, vienu un to pašu cilvēku satikšanu, tāds kā nebeidzamais aplis, no kura nav izejas. Pamodos īgns un ar sāpošu galvu un brīdi apsvēru, vai es, tādus sapņus redzot, drīz nenojūgšos.
Pēc tam kaut kāda kreisā tikšanās ar klientu, kurš totāli nezin, ko grib, un mūs pie tā vaino (šitā kombinācija ir briesmīga), sūdīga maltīte McDonaldā, kolēģis, kas noparkojas kilometru no tikšanās vietas un man jāklibo pusstundu, un rīt vēl jābrauc pie vēl viena klienta no elles, īstas kašķu vecenes. Sucks. Pieēdīšos un iešu gulēt.