puika tak pats atzinis, ka joprojām domā kā savos 15 gados, tā ka viss normāli. 15gadnieka smadzenēs šāds "angsts un cīņgriba, spīts un milzīgās dusmas uz visu pasauli" arī liekas normālstāvoklis, nevis tas nicināmais sprāgoņas miers un briedums, kas piemīt trīsdesmitgadniekiem.

15 gadu vecumā es domāju tieši tāpat. :)
tagad es arī pamazām sliecos uz "paaugsies, sapratīsi" pusi, jo tā mūžīgā cepšanās un degšana ir nogurdinoša un pašiznīcinoša, līdz ar to ar laiku tiešām sāc novērtēt mieru un briedumu cilvēkos. :)