kūciņas prototips

Vakar taro kārtis izmeta nāvi. Es viņu pametu. Šoreiz pa īstam. Viņa paņēma mantas un aizgāja prom. Viņa gultā atstāja matu gumiju. Lai es pārdomātu? Nē. Tas neies krastā. Ne šoreiz, vairs nē. Šodien taro izspēlē imeratoru. Diez gan tieši pasaka ka būs stabilitāte, jātaisa to-do saraksts un tā. Vai varēšu atgriezties sabiedrībā? Iespējams ka ļoti drīz.