10:39 pm - Svētdienas praktiņiOujēe, no paša rīta beidzot redzēt (jo kāds ir saņēmies nopirkt webkameru) senčus un ōpapu pēc ļoti ilga laika, kā arī uzņemt negaidītus viesus, kuri runā ļoti tīkamā valodā un vispār ir ļoti tīkama kompānija (pat no rīta.. jo 13.oo ir rīts), un atnes līdzi datus no Latvijas, ar kuriem varēs darboties/spēlēties GIS, murrr, ir labi :)Tā kā ar Siv esam sarunājušas vismaz iesākt 8. praktiņu šajās brīvdienās, uzvelku lielo džemperi (sajūtoties kā īsts norvēģis: džemperis, svārki un trekinga zābaki & īpašās zeķes), un tāds krāsains dodos lūkot, kā var iekļūt iekšā Uni svētdienā. Faktiski, tas ir vieglāk par vieglu - novelc savu ID karti & uzspied kodu. Un tāpat pie computerlab. Mana grupasbiedrene, kas ir nedaudz lielāks MatLab eksperts par mani, jau ir TUR, bet kaut kā šodien īsti nevelk uz darbu.. sākam pļāpāt par visādiem niekiem un beidzam ar to, ka sarunājamies krieviski! Džīz! Un tas te ir vairākiem norvēģiem raksturīgs - viņus fascinē Krievija un krievu valoda. Neparasti?? Pēcāk iečekoju arī citu ēku, un tur.. tukšs, kluss, bet kāds spēlē I will survive uz klavierēm. ĢZZF pirmo reizi sajutos kā mājās, kad dzirdēju tur kāpnēs klavierspēli - arī kādā cilvēku patukšā pēcpusdienā. Šobrīd tās ir kā atmiņas par piederības sajūtu, kā siltums, kas piepilda. Jā, šķiet, mājvietā vajadzētu pastāvīgi ieviest kādu, kurš spēlē klavieres, lai piederētu & gribētos atgriezties, citādi ir tā, ka jebkurā vietā ir (vai arī - nav) māju sajūtas. |