Mazās Mijas pasaules gaitas

March 6th, 2010

10:18 pm - Sports!

Jāsaka, ka nu es tiešām lepojos ar laša zupu, ko protu izvārīt - šovakar tā garšo tā, ka pat kariju negribas likt klāt. Mmmmmmmmmm :)
Un bez pipariem vai lauru lapām. *Amused!

Tātad, esmu dzīva pārradusies mājās pēc Midterm eksāmena vakardien (un vispār, pārējās nedēļas, kas lika pat knapi kustēties). Eksāmeniem šeit (vismaz Midtermiem) ir advancēta sistēma: vari līdz ņemt no abām pusēm aprakstītu A4, protams, no piezīmēm noder kādi 5-10%, kurus sākumā pat domāji nerakstīt (no klimatoloģijas lekcijām - ledus laikmetu/interglaciālu secība līdz mūsdienām - īsi), tad saņem vairākas lapas. Sākumā nesaproti, uz kuras jāraksta, bet beigās top skaidrs: ir teksts, tad vairākas lapas ar rūtiņām & kopā ar dzeltenu koppapīra dubultlapu, uz kurām raksti, pēc tam ieliec baltā "vāciņā" - uz visiem pēdējiem saraksti ID nr, programmu un kursa nr, programmas nr. ar.
Vārdu sakot, bija puslīdz ok gan tests, gan kvalitatīvie jautājumi, bet rēķināmā daļā pamatīgi sapinos.

Trešdien mums bija arī Midterm prezentācijas EiT - tā kā bijām pēdējā grupa, bija tā laime aizkavēties līdz 17.oo - visiem kaut kā dikti uz runāšanos, šķiet. Toties prezentāciju laikā sapratām, ko paši saprotam ar grupas līderi un gatavojot&gaidot tās attīstījām vēl visādas foršas idejas. Ar iedvesmu! Psiholoģija un māksla iekš vides - ōjā. :)

Un gala rezultātā es biju tik pārgurusi, ka, mājāsatnākot, knapi varēju pacelt kaut vai katlu/šķīvi, lai sev pagatavotu ēst. Kā es pievarēju tos pāris km līdz Moholt? :D

Toties mana jaukā grupasbiedrene modelēšanā (šis man arī patīk viņiem: iedrošināšana strādāt kopā. nemocieties, nešpikojiet, bet sadarbojieties!) ieteica ēst vitamīnus un ēst. Tad nu pārtraucu aizmirst ēst vitamīnus, jo šeit ir maz saules, un vēl sataisīju ūberpusdienas. Bet šodien beidzot aizstiepu sevi uz foršo sporta māju: Idrettsbygget.
Sākumā bija pagrūti atrast, kur ir skriešanas trenažieri. Laimīgā kārtā jaunieši šeit runā angliski & atrodu tos pašā tālākajā stūrī, teju atsevišķā telpā, pa ceļam apejot dažus nelaimīgos aizmirstos trenažierus. Kaut kādi cilvēciņi mokās pie zviedru sienas, citi staipa nežēligi lielos svarus. Feels like home :) Trenažieru moš vairāk, bet dažus nevaru atrast. Rīt iešu nolūkot TKD. Rrrr :)
Un uz saunu ieeja tieši no dušām.
MUR!
Tags:
Powered by Sviesta Ciba