| |
[Jul. 27th, 2020|08:41 am] |
ļoti reti, var teikt, ka nekad, sapņos redzu īstus cilvēkus, ko pazīstu dzīvē. arī šoreiz nevaru apgalvot, ka tā bija usne. šķiet, ka smadzenes tēlu nosauca par usni tāpēc, ka pēdējais cilvēks ar ko vakar runājos un arī par sapņiem.
tātad biju aizbraukusi (es un tēls) uz kaut kādu pilsētu pa Daugavu uz augšu. ne gluži krastā. kaut kādu iemeslu dēļ Daugavā sākās plūdi/pali/milzīgs ūdens blāķis gāzās pa viņ lejā. mēs noķērām (bijām "ierautas" līdzi/iekšā) kaut kādu šīs kustības asti un ar plostu(?). labu gabalu jau pirms jums arī hes jau bija pārrauts un pa lielam Rīga noslaucīta. un nevaru teikt, ka bija bail. nebija. līdzīgi kā auto vadīt saspringtos apstākļos - trakā lietu vai putenī - tu atmet visu lieko, visa uzmanība ir tikai uz ceļu, uz kustību, paliek tikai nepieciešamais uzmanības laukā. un pēc tam nogurums, kad iestājies miers. Zo biju atstājusi dzīvoklī. bet arī baigi nerāvos uz turieni - ja jau Rīga ūdenī, tad ūdeni. galu galā dambis tika pārrauts, kas ta tur tādai nelielai četrstāvenei par iespējām vēl palikt veselai.
dušā par šito domāju vēl pienāca pāris wannabī atziņas. bet..
ā!
man šķiet, ka pēc kaut kādiem šādiem (piemēram, plūdu vai emocionāliem) gadījumiem, teikt, ka jāsāk viss atkal ir no nulles, ir pilnīgas muļķības. vēlreiz nekad tu nesāc neko no nulles. nu, varbūt materiāli sāc. bet materiālais nav tas, kas vispār ko grib un ir spējīgs izfiškot kā kaut ko izdarīt. tā ir vienkārši grūta situācija, bet vienkārši esi ticis nākamajā līmenī, jo ir kaut kādas iestrādes, ir lietas, kuras zini, ka pirmajā levelī neizdarīji īpaši derīgi vai labi. karoč melns nav velns. vai otrādi. nu, skaidrs, vai ne? |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2020|03:30 pm] |
kā arī.
pusdienvietā šodien dzirdēju kā Sirmais (tas, kurš diriģents) Ozolam (tas, kurš arhitekts) izteica komentārus par sižetu un pilsētu un zaļumiem. bija arī ar kādu citu sajaucis, nē, drīzāk sapludinājis. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2019|09:42 am] |
liku Rīgas ģeogrāfijas eksāmenu pie bioloģijas skolotājas.
čupā ar jautājumiem, kamēr raks'tiju apakšā arī paliku jautājuma atbilžu lapas. kā promptus vai kā špikeri, nezinu. kopā sanāca rokā turēt pabiezu lapu sējumu. tut bija mīkstie krēsli. vienīgā apsēdos uz krēsla lielās atzveltnes un pagriezos pret logu visu turot klēpī, lai gaisma foršāk. pienāca skolotāja, apskatīja manu pāris cm biezo kaudzi.
nākamais moments esmu konfūzed, jo vairs nerakstu eksāmenu, bet man ir 'atzīme' ar piebildi, ka es esmu konfūzed un man vajadzētu citā dienā nākt un izdarīt ko līdzīgu vēlreiz. laikam manas piezīmes nepatika. vispār tam eksāmenam piegāju kā kaut kādiem atjautības uzdevumiem, kuru jārisina, nevis kaut kas pirms tam bijis jāatceras no galvas. verī konfjūzed. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2019|07:47 pm] |
dzīvoklim puse no griestiem un sienām bija noplūdusi.
smuki pleķi. |
|
|
| |
[Nov. 18th, 2019|08:40 am] |
jāju ar zirgu pa garām zālēm. atradu suni piesietu ķēdē sapinušos garajā zālē, karstumā. tam bija vilnas zeķes. suns, izrādās, keramikas pasniedzējas. suni biju nogādājusi drošībā, bet zeķes aiznesu viņai kā pasīvi agresīvu norādījumu. toties R aizveda mājās ar jauno mašīnu. tas vienmēr forši. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2019|08:03 am] |
šonakt sašāvu zirgu. nejauši. ar pistoli.
no pārdzīvojuma pamodos. |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2019|06:56 am] |
sapnis nokaitināja. nokaitināja un pamodināja. pirms divām stundām. pareizāk - sapņa aktiera naglaskj. melot smaidot un acīs skatoties.
tas no vienas puses.
no otras. man pašai tādu vajag. ne jau melošanas pēc, bet par savu interešu pastāvēšanas pēc. |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2019|10:52 am] |
šonakt zīmēju kaut ko mašīnai. tēvs vēl izpildīja. IS projektu vadīja. mašīna sāka degt. tētim viss labi. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2019|09:47 am] |
šonakt ar interesantu transporlīdzekli braucu no Siguldas uz Rīgu. vedu 3 cilvēkus ar mantām.
sākumā tā bija kaut kāda kruta, bet ļoti zema mašīna, kurā gandrīz guļus jāsēž. es uzprasījos to vadīt pēdējā brīdī.
izbraucot uz Siguldas šosejas tā ierīce kaut kā jau bija šaurāka. un ārā bija zeltainais rudens. un aleja vēl nebija izvarota.
nokļūstot līdz lorupītes tiltam, vecā šoseja nezkāpēc bija tā kreisajā pusē, bija jau ziema, un ierīce bija pārvērtusies par kanoe tipa laivu uz riteņiem, bet vēl segtu. caur šļuru izvadīju. nezkāpēc arī Gauja bija šosejas kreisajā pusē. varēja to redzēt pārplūdušu un mainībā. ar seklāku un dziļāku dibenu. platāka kā pazīstu, kādas divas reizes. ūdenī tusēja kazas, tām bija aitu flafīgums.
tikām ielejai otrā pusē, tur agrs, agrs pavasaris, līņā, daudz mašīnu, kas met smalkas ūdens lāses apkārt paķertās no ceļa virsmas. tagad transporta līdzeklis pārvērties par daudzvietīgu smailīti uz riteņiem, arī segtā daļa kaut kur pazudusi. apstājāmies pie Silciema pretī aerodiumam, lai izvilktu no mantām lietus mēteļus.
pamodos. |
|
|
| |
[Oct. 15th, 2019|07:36 am] |
sapnī biju tikusi pie dzīvokļa. liekas bijušajā rūpnīcā/darbnīcā. lieliem logiem, pēdējā stāvā. jau daļēji dzīvojams. kaimiņam sienu pārmūrējot (mums kopējo, bet kaut kā dubulto) civēki bija izdomājuši no manas puses ar to pasiltināt un vēl jaunu betona grīdu ieliet. lēja ļoti ķep-ļep. neizturēju, liku savākt atpakaļ visu vēl mīksto betonu ar visu plēvi, kamēr vēl šķidrs. lai tinās prom. uz vienas sienas atstāju jauno betona apmetumu. atradu arī visus virtuves ūdeņu un kanalizācijas pieslēgumus, ko būtu šie pazaudējuši zem tās grīdas. tur arī atradās aplupusi, bet ļoti skaista, veca krāsota dēļu grīda. visus iztriecu ārā. un izrādās, vēl atvērus griestos uz bēniņiem arī. ļoti skaisti. biju tur pirmo reizi. pamodos ar lēmumu - visu pati un lēnām attīrot. un sienām pāri liktu viegli tonētu gaisu emulsiju - lai saglabā vecu raibumu un krāsainumu un slāņus, bet lai neputekļo un ir vienmērīgāka. kaut kas ar to bēniņu sadaļu jāizdara. pirms tam jāpārbauda, vai man tur legāla pieeja. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2019|11:44 am] |
šonakt sapņoju, ka esmu tomēr pieņēmusi pirms gada izteikto beztermiņa darba piedāvājumu.
sapņoju arī, ka ir plūdi. ļoti stihiski. ar krācēm. arī pavasarīgi duļķaini. kā no slūžām, kas pēkšņi atrautas vaļā.
sapratu arī, ka es un manas emocijas ir atbildīgas par šiem ūdeņiem. līdz sapņa beigām vēl neizdevās iemācīties tos kontrolēt. tie bija kā mana instinktīva reakcija uz konkrētiem notikumiem, attieksmēm un cilvēkiem.
vienīgais, kura klātbūtnē šie plūdi izzuda, bija pirmā mīlestība. tā arī ir beztermiņa piedāvājuma autors. |
|
|