|
Feb. 9th, 2021|07:22 pm |
kaut kā viņu neizkausēju, nenoņemos, lai nogurst un nomierinās. vispār izskatās, ka šitam briesmonītim dārzs vai lauks, kur močīt un medīt un ņemties būtu ļoti noderīgi, bet tā man nav. tagad vēl ziema un biezākas bikses un zeķes, lai viss nav sarkanās švīkās, kad izdomā dauzīties, ir ok. bet ko es ar to vasaras karstumā darīšu, nezinu.
neesmu vēl nokārtojusi Zo ūdens bļodas jautājumu - smago stikla trauku viņš vismaz nevar apgāzt tā, ka Zo pilnīgi nekas nepaliek, ja esmu pa dienu prom. bet neesmu sapratusi kā pārtraukt viņa spēlēšanos tajā, lai virtuves grīda katru dienu pāris reizes nav jāuzslauka.
da i vispār šajā situācijā esmu slinkuma/aizņemtības dēļ. rītā, kad Zo viņu atrada, man nebija laika sakontaktēt ar patversmi vai vēl kaut ko, kas varētu viņu pārņemt un tagad viņš te vienkārši ir. jau sešus + mēnešus.
varbūt, ka vienkārši par daudz par to domāju, jo man kaķi nav saprotamas būtnes. līdz ar to liekas - varbūt ir kāds, kam viss šitais ir prieks, nevis kā es, kas jūtas kā cietumā, kur kaķa sūdi jāšķipelē, tai pašā laikā, kad izvest suni ārā pastaigās vairākas reizes dienā, ja vajag un sagribas, ar maisiņu pakaļ kakām staigājot.
jap, jāaiziet atkal virtuves grīda uzslaucīt. |
|