| |
[Sep. 16th, 2019|06:53 pm] |
no rīta pēc dušas satinos dvielī un piesēdu uz poda padomāt.
sapratu, ka jēdzieni - karjera, profesija, darbs, ģimene, kolēģi, bērni utml. - ir sistēmas ar kurām darboties, cik vajag, bet neuztvert pārāk nopietni. un ja traucē dzīvei, tad mainīt.
dažus no šiem uztvēru pārāk nopietni emocionāli, jo tā vienkārši bioloģijā un bērnībā iebūvēts. dažus no šiem man likās, ka man ir jāuztver nopietni, jo apkārt visi tā. un daži no mikšļa starp abiem.
tad nu sēdēju tā dvielī žūstot uz poda un domāju, ka man tas viss ir tikai sistēma, kuras ietvaros iemācīties jaunas lietas par sevi, un paspēlēties, lai iegūtu/nopelnītu vēlamo. it kā tieši tik vienkārši un viss. un aizmirst par tiem "vajadzētu".
vēl jāizdomā, kā to labāk pielietot praksē.
varētu rīt vēl pasēdēt uz poda.
dvielī. |
|
|