| |
[May. 19th, 2022|01:53 pm] |
viss ir pilnīgi savādāk kā parasti.
neatkāpjas sajūta, ka jau atkal esmu kaut ko izdarījusi nepareizi, bet gandrīz katru reizi izrādās, ka nē.
apjukumīgi.
bet tad ir vesela čupa it kā pilnīgi normālu lietu, par kurām es neko nezinu un līdz ar to nedaru.
tas jau ir mazliet bailīgi.
un viss balstās tikai uz manu ticību. bez iepriekšējas pieredzes, kas kalpotu kā atbalsts iet tālāk - paliek tikai ticība un cerība.
nezinu, vai manam bailīgumam tas būs pietiekami spēcīgs pretinieks. |
|
|
