|
15. Feb 2008|19:12 |
Nākot mājās no akadēmijas man sāka šķist, ka katru nedēļu piektdienās es varētu ierakstīt visai formālu ierakstu par to, kas pa nedēļu noticis. Cenšoties izvairīties no abstrakcijām vai pārāk lielas emocionalitātes un mēģinot tuvoties plikām faktu konstatācijām.
1) Izglītības jomā akadēmija uzņem apgriezienus. Šajā semestrī
mums ir mākslas vēstures un Vidusslaiku literatūras semināri, kas norit
katru otrdienu uz maiņām. Mākslas vēstures seminārus var pavadīt ne par
ko nesatraucoties, bet literatūrai uz katru reizi jāgatavo visai
pamatīgas darbu analīzes. Nākamotrdien "Dziesma par Rolandu", tālāk
"Dievišķā komēdija", pēcāk Petrarka, Bokačo ... Visvairāk mani tomēr
mirklīgi satrauca 30 eksāmena jautājumi, kas apjoma ziņā dubulto
latviešu literatūras vēstures kursa prasības (tie parsvarā ietver
dažādu darbu analīzes, autoru daļradi un virzienu raksturojumus).
Piedevām latviešu vēstures avotu un historiogrāfijas kursā līdz martam
jānodod pirmais konspekts, kas ietver "Indriķa hronikas", "Atskaņu
hronikas" u.c raksturojumus. Par laimi, Modernisms Eiropas dramaturģijā
tiešām dod spēku dzīvot vismaz pagaidām - stāstījums ir tik organisks
un saturisks, ka tas spēj uzturēt labestīgas emocijas arī piecos
vakarā. Daļa no ieskaites darba šajā priekšmetā - vienspadsmit lugu
izlasīšana un pārdomu izklāsts par tām.
2) Anglijas skolu ziņā esmu sāņēmusi nosacījuma atbildi no Ņūkāslas.
3) Man jorpojām izdodas atrast laiku filmām, kaut gan tas
pašlaik nav pat īsti jāmeklē. Pirmdien noskatījos Trifo "L'amour en
fuite", kas ir pēdējā daļa sērijai par Antuanu Donelu. Trešdien ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) neesmusuns
turpinājām Skorsēzes parādi ar Aviatoru, ko gan pātrauca tehniskas
problēmas/ mēs turpināsim nākamnedēļ. Bijām īpašā sajūsmā par Blanšetu.
Beidzot, noskatījos arī "Tous les garcons s'appellent Patrick" un
vakardien no rīta otro reizi redzēju The Darjeeling Limited. Pīters ir
mans mīļākais brālis un nevis tikai tāpēc, ka viņu tēlo Braudijs, bet
gan tāpēc, ka viņš Džekam skaidri un gaiši pasaka - "Man patīk, cik
riebīgs tu esi". Tas ir skumjš sarkasms.
4) neko īpaši nespēju palasīt. Ik pa mirklim mazliet Dorianu
Greju, bet sajūtas, šo lasot, pagaidām balansē uz autora apbrīnas un
nepanesamām iešējām skumjām.
5) Mūzikas ziņā bijis neliels klusums, jo nedaudz tehnisku
problēmu, bet zinu, ka man nepieciešama Laura Marlinga, These New
Puritans un Rob Da Bank radio šovi.
|
|