es pēdējā laikā domāju par to, ka sasniedzot konkrētu vecumu/brieduma pakāpi, tādi pus-sūdi neeksistē, ir tikai riktīgi sūdi, nu tā sakot - seklāki viņi nemēdz palikt.
tas ir tāpat kā zināt to, ka kritiens ar katru reizi būs zemāks - vismaz tavā apziņā. ja tā pa īstam runājot.
bet es labprāt tevis satiktu, jo man tevis pa īstam pietrūkst. es tikai nezinu vai tu mēdz tādās kategorijās domāt? domāt par to, kas ir tāds mūžīgs nemainīgs/tāda esamības sajūta - kāda tā ir man - ka kaut kur ir Līva un ar viņu intensitātes ziņā viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Thread)

Jā, es mēdzu domāt tieši tāpat.

(Reply to this) (Parent)