Jā. Man vismaz tā liekas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet cilveeki meegjina panaakt, lai tu taa teiktu peec aarsta apmekleejuma. Kapeec es to nevareetu pateikt uzreiz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Scenaarijs 1 : taapeec, ka nav eetiski viniem liegt to mazo priecinu, ko sniedz tevis mierinaashana un apzina, ka uzceelushi tevi no "pashshaustiitaaju" dzelmes
Scenaarijs 2 : taapeec, ka pateikt to uzreiz noziimee bezsirdiibu, bet peec ilgaam skumju un depresiivu noskanju pilnu paardomaam tas ir tikai logiski. Svariigs ir process, rezultaatam ir sekundaara noziime.

P.S. atvainojos, ka iejaucos juusu diskusijaa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad laikam vinji apvainojaas, ka nav tev vajadziigi.

Post Scriptum: Ja taa buutu tikai muusu divu diskusija, taa notiktu privaati. Tu esi vienmeer gaidiita.

(Reply to this) (Parent)

Nu - tas būtu normāli, ja tu to spēj pateikt uzreiz, tikai pievērs uzmanību savam tonim, kādā tu to saki.
Sabiedrībai vajag žēlot. Sabiedrībai patīk, ja viņa var būt Lielā Māte un teikt - nu neraudi, padomā, tā nav tava vaina. Zemapziņā sabiedrība ļoti labi saprot, ka slimais ir tas, kurš vēnas pārgriež, nevis palicējs. Bet IR PIEŅEMTS, ka par nomirušajiem jāraud un jājūt līdzi, un jābēdājas.

Tiesa, es sen neesmu nevienu īsti tuvu cilvēku zaudējusi, bet iekšēji uzskatu, ka visiem pienāk savs laiks. Un katrs, kurš atņem sev dzīvību, ir pats par to atbildīgs, ja vien netiek apzināti ietekmēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Peedeejais teikums kaa punkts uz i :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)