Nu - tas būtu normāli, ja tu to spēj pateikt uzreiz, tikai pievērs uzmanību savam tonim, kādā tu to saki.
Sabiedrībai vajag žēlot. Sabiedrībai patīk, ja viņa var būt Lielā Māte un teikt - nu neraudi, padomā, tā nav tava vaina. Zemapziņā sabiedrība ļoti labi saprot, ka slimais ir tas, kurš vēnas pārgriež, nevis palicējs. Bet IR PIEŅEMTS, ka par nomirušajiem jāraud un jājūt līdzi, un jābēdājas.
Tiesa, es sen neesmu nevienu īsti tuvu cilvēku zaudējusi, bet iekšēji uzskatu, ka visiem pienāk savs laiks. Un katrs, kurš atņem sev dzīvību, ir pats par to atbildīgs, ja vien netiek apzināti ietekmēts.