Tad tie ir mazohisti. Savu mūžu neesmu izjutis baudu no savādniecības. Tā ir neērta un dzīvi sarežģījoša lieta, kas nekad nav nesusi labu. Ja arī tāda tipa mazohisms būtu man raksturīgs, tad es nestaigātu naktīs pa vietām, kur citu nav un nemeklētu atsvešinātību. Tad es gribētu, lai mani ievēro. Tad es gribētu, lai ievēro manas īpatnības. Es ģērbtos tā, lai mani ievēro. Es mēģinātu būt cilvēku centrā.

Es šaubos, vai iestādēs garīgi slimie visi vienkārši cenšas būt stilīgi.

Ja cilvēks mēģina būt savādāks, tad viņš seko kāda pēdās, jo pašam viņam nav šī savādnieciskuma, tas ir jāaizņemas no cita. Ja ir izveidojies kāds savādnieku kults, tad tam vienmēr ir bijis kāds pirmsācējs. Kāds "īstais." Un cilvēki, aiz kuriem šī kustība ir izveidojusies, ir ekstraventi. Aiz manis nekad nebūs sekotāju. Vismaz cik man būs teikšana.

(Reply to this) (Parent)