Nāk atmiņā teiciens: "Lai kā arī cilvēks gatavojas mīlestībai, tā vienmēr pārsteigs viņu nesagatavotu."

Laime ir mirkļos, bet pēc tam ir atkal tukšums. Kaut katru dienu sajust sevī to sajūtu, ka smaids ir krūtīs. Tad pie tā varbūt vēl pierastu vairāk, un tas neliktos smacējošs un spiedošs.

Gribas iet ar paceltu galvu. Bet tam kaut kas vienmēr trūkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu man liec palikt banālai un sacīt-ja nebūtu tukšuma,mēs nesaprastu, ka esam izjutuši arī laimes mirkli.
Laime slēpjas pat tieši šajā kontrastā.
Bet Tu jau to droši vien labi zini-
teorētiski jau vienmēr viss ir tik skaisti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To es zinu, ka vienmēr ir vajadzīgs kontrasts. Bet tas nav līdzsvarā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā tas ir vel nu jau gandrīz 7 miljardiem mazo pasaules strupastu:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nedomāju viss. Esmu redzējis neskaitāmas strupastes, kas nepārstāj dziedāt. Skumji tām ar reiz ir, bet pavisam savādākās proporcijās. Un tām ir skumji ar iemeslu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vai tās nav citu paralēlu dziedones? man liekas,ka zinu par ko Tu runā.
Bet ja cilvēkam ir tieksme uz iedziļināšanos un analīzi, un domāšanu kā tādu,tad tāda laime kā tām mums nemaz nebūtu saprotama.Mūsu laime ir dziļākos slāņos, tā ir citāda.
(Būsi rīt uz manu dzimšanas dienu?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citos slāņos... Skaidrs, tātad man vienkārši jāturpina meklēt.
(Neatkarīgi no tā, ka rīt ir tava dzimšanas diena, esmu paredzējis nekur nepazust un būt/eksistēt.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pat varbūt ne meklēt,gan jau pat bez meklēšanas uzdursies uz tādu "stīdziņu", pa kuru slīēt būs patiesi gludi.
Eksistēšnai taču ir plašas robežas,vai ne? (bet-zinu jau zinu ka uz rītu Tu tās tomēr neplāno paplašināt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gludi slīdēt? Cik es esmu iemācījies, tad viegls ir tikai kritiens.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un Tu gaidi laimi?
...
Notici.
Slīdēt var visādi- pa horizontālēm augšā, lejā, virteņot kā sniegpārsla ap asi, kā nes vējš.
Laime ir banālo un seklo priekšrocība, un lai tiktu tai klāt,nāksies mazliet atkāpties no drūmā.
Tā cita laime,tā ir jānopelna smagi, un tā slēpjas vairāk mierā un pārliecībā,un uz to tiekties ir vairāk tā kā sapnis.
(manuprāt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es to meklēju.

Lai būtu miers, ir jābūt drošībā par savu nākotni. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Es gan negribētu teikt, ka es būtu no "dziļajiem ūdeņiem".

(Reply to this) (Parent)