pierro:

Nāk atmiņā teiciens: "Lai kā arī cilvēks gatavojas mīlestībai, tā vienmēr pārsteigs viņu nesagatavotu."

Laime ir mirkļos, bet pēc tam ir atkal tukšums. Kaut katru dienu sajust sevī to sajūtu, ka smaids ir krūtīs. Tad pie tā varbūt vēl pierastu vairāk, un tas neliktos smacējošs un spiedošs.

Gribas iet ar paceltu galvu. Bet tam kaut kas vienmēr trūkst.