:
pa manu logu vēroties Kongresu nama virzienā izskatās, ka blakus Upītim plīvo saplīsis Krievijas karogs. Cik savādas sajūtas tas raisa.
puukas kuukas
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing 20 entries, 20 into the past
5. Novembris 2020
26. Oktobris 2020
22. Oktobris 2020
:
labprāt spēlēju improvizētos skaņdarbus uz elektriskā orgāna tavās vai kāda cita bērēs. pasūti jau tagad un saņem atlaidi.
25. Septembris 2020
17. Septembris 2020
22. Jūlijs 2020
20. Jūlijs 2020
:
Simons sūdzējās, ka Helēna nav nekāda kristiete. Neesot pat bībeli lasījusi. Kas gan viņa par kristieti.
15. Jūlijs 2020
:
Uldim ir salokamais telefons kas neļāva uzinstalēt instagramu. Nekāda videointervija mums nesanāks. Moš rīt. Vajag?
:
Es paņemšu sieriņu kārums un līdīšu zem sedziņas un ja kāds man zvanīs es teikšu uuuu tik daudz darba, tik daudz
5. Aprīlis 2020
:
Uznācis raudāmais breikdauns, nē, drīzāk braketrough. Kaut kāda lielā pateicība par visu šito. Par to, kā mūsu industrija izmainījās, visas tās mazās un lielās zives, kas viena otru mūžīgi grauza, tagad kā vienots organisms viena otru stutē, un tās lielākās zives ir tik mātišķas, ka izrauj kumosus no svešām mutēm, lai tik mūs visus pabarotu. Par to, kā tālie un tuvie pēkšņi ir tik ļoti blakus, un nemaz nav sajūta, ka esi kaut kur ieslēgts vai izolēts. Par šo visu laiku, kad var darīt tiešām tik daudz ko tādu, ko gribas, nevis atkal jau apjukt prioritātēs un atlikt uz vēlāku. Par radošumu, kas atdzimst un kačā musi, meklējot risinājumus jaunajos apstākļos. Damn. Un virtuāli aizvien var visus apskaut.
30. Marts 2020
28. Marts 2020
:
Spāņi uztaisījuši karti, kur var zūmot līdz kvartālam saslimušo skaitu. Lai ari mirstība valstī sit augstāko vilni, mūsu galā saslimušo mazāk, nekā Rīgā. šodien spīd saule un uz balkoniem vērojama rosība - uz viena puikas pamanās spēlēt futbolu, uz cita kāds vītietis jau 20 minūtes skrien uz riņķi, uz vēl kāda sieviete pārstāda puķes.
17. Marts 2020
:
bet vispār, nav ko sūdzēties. daudz lasu, daudz klausos mūziku. man būtu paticis vairāk būt ar jums Rīgā gan jau. man sķiet, ka pilsētu un savējos var just, arī neizejot no mājām.
:
vairākkārt jau paspēju nožēlot savu lēmumu palikt Barselonas nomalē, lai, janugadījumākas, esmu blakus savējiem. protams, man ir lielisks skats pa logu uz kalniem un jūru, man ir pat privilēģija doties pastaigā ar suņiem pa tukšajām ielām un gar jūras malu, tomēr dzīvot ar vecākiem un pie viņiem ciemoties ir 2 dažādas lietas, un atšķirību jūt jau pirmajās dienās. Lai arī man ir piešķirta pašai sava istaba, rodas iespaids, ka esmu ceļojusi laikā, nevis telpā - māte izmisīgi mani aprūpē un ik pēc 15min ierosina visādus viņasprāt būtiskos uzlabojumus, kamēr tēvs nepārtraukti izrāda izbrīnu, pareizāk izsakoties, piesienas pie maniem paradumiem, kaut arī tos mēģinu nelaist ārā no istabas. Pa logu ir redzams arī pārtikas veikals, pie kura jau otro dienu veidojas savāda cilvēku rinda - tie nekustīgi stāv ar 2m distanci viens no otra, un, kas ir netipiski spāņiem, nesarunājās. Mazliet atgādina skatu no datorspēles.
5. Marts 2020
:
piereģistrējos tinderī. tagad saprotu, kāpēc man tik lielu dzīvestelpu vajag - jo vajag vietu skaļiem smiekliem. un kaut kā nemaz nav kauns par tiem profiliem ierēkt, tur būtībā nav nekā cita, ko iesākt, kaut kāds dabas muzejs ar frīkaināko eksemplāru exposure.