mūsu virtuvē ir ļoti daudz pulksteņu. un lielākā daļa stāv uz vietas. bet jāatzīst, ka šāda laika apturēšanas tehnika neko labi nedarbojas. daudz veiksmīgāk mirkli aptur kaut kas, kas izdodas labi pagatavots. citādi virtuvē valda nākotne - pēc 10 minūtēm jāpieber sāls, pēc stundas jāapmaisa, rīt jānopērk olas, parīt varetu cept pankūkas.. man patika vakar jaunajā garajā stokmann tunelī - gaismas un gaisa tur tieši tik, cik nepieciešams, lai beidzot sajustu pašam sevi, un soļu skaņas atbalsojas un atgriežas, un uzsit tev pa cepuri kā tāds laika āmuriņš - tagad, tagad, tagad. un pat slikti nospēlētā mūzika tur liekas dzīva, un tantuki ubago ar kaut kādu organisku mirkļa nozīmīguma sajūtu. jocīgi, ka to var piedzīvot vietā, kur it kā visi skrien un nekas nestāv uz vietas. :