agrāk es nemitīgi ilgojos pēc gadalaika, kas visilgāk jāgaida. vasarā gribējās ziemas beigu slapjdraņķi un dzimstošo agru pavasari, ziemā pietrūka rudens gaisa un lapu. tagad gan man ir sajūta, ka tieši šo vasaru un šo mirkli esmu gaidījusi tik ļoti, ka piedzīvoju to tik pilnasinīgi, ka ilgām pēc kaut kā vairs nepaliek vietas.