Mums ir tas, kas mums ir. Man ir mandarīnu zupa. Bet es gatavošu spagetti, jo šis vārds šodien tīkami skan. Naivismam noteikti sastāvā ir kautrums, es rakstu savus pēdējos dzejoļus rindiņā, jo stabiņš ir poza, stabiņš ir seja un definīcija. Man nav. Man nav arī jūras, iedomājies, es pat nevaru krieviski pastāstīt, kā tā šalc. Toties nesen, kad beidzās festivāls un visi aizgāja prom, es pusnakti sēdēju un vēroju to trauslo spēku, ar kuru pieceļas zāle. Kaut kad Vija Vētra man lika dejot saulespuķi, kas seko saulei. Bet sekot kaut kam spilgtam ir viegli. Pamēģini vadīties pēc tā, kas pašam iekšā, tumsā piecelties. :