| 9:31p |
Nekas pārsteidzošs
Miestā ir aptuveni 800 iedzīvotāji. Miests ir salīdzinoši tālu, bet ne pārāk tālu no galvaspilsētas. Dienas vidus. Pastaigājos ar Rausi. Jau kuro dienu priecājos, ka visi pieklājīgi sveicinās savā starpā. Ejam pa mašīnu ceļu, pa kuru dienā brauc 3 bļitkotāji, 1 vietējais un ceļu tīrošais traktors. Pretī slēpo čalis. Nekas pārsteidzošs, ka piestājām krietni uzsist klaču, jo kā gan savādāk, ar to džeku mācījos vienā galvaspilsētas vidusskolā un mūsu dēli spēlēja futbolu vienā klubā. Šis arī dzīvo mūsu miestā!
Bet ko es uzzināju!
1. Miestā pagājušajā nedēļā bija 2 pusoficiālas distanču trases, piektdien pievienojās vēl #3! Un tas neskaitot brīvi ieslēpotās mežu takas.
2. Privātā trasīte esot pieejama visiem, špūres profesionāli sadzītas, kā uz pasaules kausu.
3. Slidsolim meža ceļi esot nu tā, ne profesionāli, bet ļoti labi. Mašīnu nav, vidusdaļa izlīdzināta.
Ehhh.... gribu slēpes! Ņemu atpakaļ savu vīpsnāšanu iepriekš par vietējo ekipējumu. Pofig kādas slēpes, stiprekļi un citi pribambasi, ja Tev ir pieejams neierobežots trasīšu kilometru skaits un par drūzmēšanos tiek uzskatīti 2 cilvēki redzamības zonā. |