Tu saki, ka mīli ziedus, un griez to kātus, tu saki, ka mīli suņus un tu viņus piesien, tu saki, ka mīli putnus, un tu viņus ieliec būrī, tu saki, ka mīli mani, un man ir bail.
[Ž.Kokto]


Šis citāts gan neattiecas uz manu šobrīdi un šodienu (un visām pārējām dienām un brīžiem), bet ir tik skaists, ka ir kā nervu zālītes sirdij.
Vispār šodien ir citātu diena un varbūt rīt es kaut ko pierakstīšu.
Tagad jāapciemo vannasistaba un jātop par cilvēku. Manu apkārtējo cilvēku dienas ritms ir smieklīgs. Saki- nu kā var labprātīgi iekrākt gultā jau deviņos un celties no agra rīta, lai pa dienu nolūztu no tā, ka nāk miegs? :D Man zvērīga enerģija sāk rasties tikai tagad, laikam es guļot nogurstu, jo no rīta esmu mazliet palēnināta, bet vēlā vakarā būtu gatava gan izpildīt visus darbus, gan cept piparkūkas, gan naktī rakstīt projektus, gan.. nu, visu!
Labi, jāpiemērojas arī šim dienas ritmam. Manējais ir nakts ritms.

Samīļo savu spilvenu un pasaki, ka viņš ir foršs.
Vai arī, ja spilvena vietā izmanto otra cilvēka plecu- samīļo divreiz. ^^