![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
O, šīs nakts pārdomas.
Pirmkārt, tikko pabeidzu skatīties komunālā dzīvokļa biedru dotu filmu, sauktum Hard Candy (2005)(pieklājības pēc jānoskatās, jo jau lērumu citu filmu, kuras man iedotas, tā arī neskatos, tamdēļ ka labi zinu, ka tās neatbilst man aktuālām tēmām, plus, zinu , zinu, ka riskēju uzrauties tikt nolamāta par tādu kino snobu, kas tik šķirot mīl - tas sūds, šitas mēsls, un pēdējās desmitgades laikā labās uzņemtās filmas var uz abu roku pirkstiem saskaitīt, un tā joprojām....) bet nu lab.
Tā nu noskatos šo, amerikāņu, šķiet, morāli derdzīgo darinājumu,
lai piedod tie, kas varbūt iejūsminās, - nesaku, ka kritizēju bez info, kaut vai tā pati ideja, - kas tad īsti notiek,kādu sodot - un kā mēs varam zināt, pamatots ir šis sods, vai nav, - jebkurā gadījumā,
visai glumīgā,, nepievilcīgā manierē pasniegta amorāla doma - šajā gadījumā pat perfektais vizuālais komponējums neglāba no liela , trekna FAILED manās smadzenēs.
un tad, paskurbā niknumā, pieķeros beidzot, pie daiļrades psiholoģijas lielās esejas - noapaļojoties uz Tarkovska pusi - lai reiz saziepēt tās pakaļas, atvainojos par tiešumu, kas jau sen brēc pēc normāla, baudāmas domas kino salīdzinājuma. ( kaut gan, kas šiem par daļu - neba kas vairāk par profesori manus 12 lappušu garos dzejojumus, domājams, neizlasīs, ja vien kāds nepierunās uz nākamo konferenci aizbliezt, aš ja pagadījies pa kādai labai domai būs) bet nu lab.
Sāku es rakstīt,
un atceros vakardienas lielos priekus - savu labvēli, kas ar Alīnu Orlovu apveltīja manu mājokli, viešot tik vieglu svētlaimes izjūtu,
un te nenoturējos, un ak es, bezcerīgā, tā sapriecājusies, pat dr.lv iedomājos ielikt ( cerams ne pretlikumīgi) dažas no, manuprāt labākajām dziesmām no šīs dievietes, un tā -- ieeju vakarā paskatīties, kā cilvēki lejuplādē,......... un, kā jums šķiet.............. no 30 lasījumiem, neatrodu NEVIENU lejuplādi. NEVIENU PAŠU!!!
Un tad jau , protams, pacietības mērs bija sakrājies,
un vēl pirms miega atnācu jums vienkārši pasūdzēties, bet pirmkārt -- pabārstīties ar mīlestības apliecinājumiem ikvienam Cibiņam,
kas, lai vai ar kādu, lielāku vai mazāku, snobiskāku vai demokrātiskāku klātbūtni, tomēr vērš šo vietu īpašu, saprotamu, draudzīgu un tik atvieglojoši inteliģetu, ka pilnīgi dziedāt gribas par to domājot.
ar labu nakt,
tā te atvadās Žozē jaunkundze,.
Pirmkārt, tikko pabeidzu skatīties komunālā dzīvokļa biedru dotu filmu, sauktum Hard Candy (2005)(pieklājības pēc jānoskatās, jo jau lērumu citu filmu, kuras man iedotas, tā arī neskatos, tamdēļ ka labi zinu, ka tās neatbilst man aktuālām tēmām, plus, zinu , zinu, ka riskēju uzrauties tikt nolamāta par tādu kino snobu, kas tik šķirot mīl - tas sūds, šitas mēsls, un pēdējās desmitgades laikā labās uzņemtās filmas var uz abu roku pirkstiem saskaitīt, un tā joprojām....) bet nu lab.
Tā nu noskatos šo, amerikāņu, šķiet, morāli derdzīgo darinājumu,
lai piedod tie, kas varbūt iejūsminās, - nesaku, ka kritizēju bez info, kaut vai tā pati ideja, - kas tad īsti notiek,kādu sodot - un kā mēs varam zināt, pamatots ir šis sods, vai nav, - jebkurā gadījumā,
visai glumīgā,, nepievilcīgā manierē pasniegta amorāla doma - šajā gadījumā pat perfektais vizuālais komponējums neglāba no liela , trekna FAILED manās smadzenēs.
un tad, paskurbā niknumā, pieķeros beidzot, pie daiļrades psiholoģijas lielās esejas - noapaļojoties uz Tarkovska pusi - lai reiz saziepēt tās pakaļas, atvainojos par tiešumu, kas jau sen brēc pēc normāla, baudāmas domas kino salīdzinājuma. ( kaut gan, kas šiem par daļu - neba kas vairāk par profesori manus 12 lappušu garos dzejojumus, domājams, neizlasīs, ja vien kāds nepierunās uz nākamo konferenci aizbliezt, aš ja pagadījies pa kādai labai domai būs) bet nu lab.
Sāku es rakstīt,
un atceros vakardienas lielos priekus - savu labvēli, kas ar Alīnu Orlovu apveltīja manu mājokli, viešot tik vieglu svētlaimes izjūtu,
un te nenoturējos, un ak es, bezcerīgā, tā sapriecājusies, pat dr.lv iedomājos ielikt ( cerams ne pretlikumīgi) dažas no, manuprāt labākajām dziesmām no šīs dievietes, un tā -- ieeju vakarā paskatīties, kā cilvēki lejuplādē,......... un, kā jums šķiet.............. no 30 lasījumiem, neatrodu NEVIENU lejuplādi. NEVIENU PAŠU!!!
Un tad jau , protams, pacietības mērs bija sakrājies,
un vēl pirms miega atnācu jums vienkārši pasūdzēties, bet pirmkārt -- pabārstīties ar mīlestības apliecinājumiem ikvienam Cibiņam,
kas, lai vai ar kādu, lielāku vai mazāku, snobiskāku vai demokrātiskāku klātbūtni, tomēr vērš šo vietu īpašu, saprotamu, draudzīgu un tik atvieglojoši inteliģetu, ka pilnīgi dziedāt gribas par to domājot.
ar labu nakt,
tā te atvadās Žozē jaunkundze,.