dekoltē

(ko var secināt pēc tā, ka tā pašlaik ir vienīgā,kuru esmu ņēmusi bibliotēkā kādas četras reizes no jauna,
bet tā arī neizlasu un neizlasu)

ir kāda interesanta padomjlaika Indiešu literatūras antoloģija,ja tā to varētu nosaukt,
interesanta acīmredzot ne jau tādēļ, ka pati par sevi kaut kas TĀDS,
bet gan tikai indiešu prasme izteikties tēlaini, maigi un vilinoši,
kas vienmēr sniedz tādu sievišķības-vīrietības līdzsvaru,kurā sajūtu pasaule saglabā stabilitāti aiz tā, ka parādās pasaules vīrišķo spēku teritorijā, pie tam - ļoti objektīvā skatījumā, kas arī pašai liek pajautāt - ja reiz viņi uzskatījuši to par tik pašsaprotamu, tad varbūt arī mēs varam ņemt pozitīvu piemēŗu.

nu,kā vēl lai paskaidro, piemēram,
Jādžņavalkjas grāmatas (tās ir tādas kā slepenās mācības nosaukums)Ceturtās nodaļas Piektās Brāhmanas divpadsmitajā - trīspadsmitajā pantā lasām:

"Tas ir tāpat kā jūra ir visu ūdeņu glabātāja, kā āda ir visu skārienu glabātāja, kā nāss ir visu smaržu glabātāja, kā acs ir visa redzamā glabātāja, kā auss ir visu skaņu glabātāja, kā prāts ir visu lēmumu glabātājs, tāpat kā sirds ir visu zinību glabātāja,kā roka ir visa darāmā glabātāja, kā dzimumloceklis ir visu baudu glabātājs, tāpat kā tūplis ir visu izkārnījumu glabātājs, tāpat kā kājas ir visu ejamo ceļu glabātājas, kā mute ir visu vēdu glabātāja.

Un tāpat kā gabalam sāls nav nedz iekšpuses, nedz ārpuses, kas būtu no viņa atšķiramas, jo viss šis gabals ir viena vienīga garša - tāpat, no tiesas, nedz ārpus, nedz iekšpus šim Ātmanam nav nekā tāda, kas būtu no viņa atšķirams - viss viņš ir viena vienīga sajēga. "

-
lūk tā lūk tā,
kad tik dažādas dabiskas lietas, dažas no kurām garīgas, dažas fiziskas - tik vieglā, naturālistiski - dabiskā veidā tiek savienotas un aprakstītas,
tur vienkāršī nekas cits neatliek kā iedziļināties un aizsapņoties par dzīves neizprotamajiem procesiem,
un to,ka daudziem vienmēr ir gribējies pajautāt - "bet kā būtu, ja viss izrādītos būtībā daudz vienkāršāk nekā mums šķiet no sākuma....."