dekoltē

lūk, par šo te satriecošo ,



pirms brīža klīstot interneta plašumos izlasīju vienu fascineiting piezemētu blog-postu, kurā, būtībā,
viena no manām pašlaik visu laiku smalkākajām, iecienītākajām filmām tika aprakstīta kā, "īstenībā jau parasta deviņdesmito stila TV filma ar erotikas piesitienu, āzijas savdabīgo atmosfēru, un dažām trakām idejām."

un tas man lika tīri fifīgi aizdomāties.

- ā un vēl, ja kāds pēkšņī zin, vai pastās Pillow Book skaņu celiņš?? jo šīs melodijas nu ir akurāt vājprātīgi smeldzīgas, un ik pēc pārdienas kāda no pamatmotīviem ieskrien prātā un neiet laukā, un tad moka mani, un es tik skandinu pie sevis klusībā, gremdējoties traģikā - kādu var radīt tikai nāvīgas kaislības uzjundīts neprāts..

ir,
ka kāds varētu izgudrot kafiju ar tējas smaržu.

Tikko piešļūcot savai kafijkrūzei pieliekamajā, sapratu, ka tā piesūkusies ar zaļās tējas smaržu no blakus tējas kastītes,
un teikšu tā- smaržoja daudzkārt labāk nekā parasta kafija ar pienu,

a,un vēl,
lai arīes te pirmiņnostāstīju par Pillow Book,
šobrīd gan mani kā trakoti nes pie kompja un skatīties Uccellaci e Uccellini,
ar visiem skaistajiem itāļu aktieriem un jaukajiem dejas meldiņīm,cilveku balsīs runājošiem putniem un putnu balsīs runājošiem cilvēkiem,
un ka vispār es drausmīgi mīlu Pazolīni, taisni nemērīgi.

traki traki TRAKI!!
:):):):)