dekoltē

šorīt es nosperu stundu darbalaika,lai pasēdētu TF skabūzī un sadzertu tēju ar savu sirdsdraudzeni,
ar kuru galu galā iznāk saruna ar apgriezieniem, nevainīgu līdzgaitneiku iesaistīšna, kājas gaisā un daudz uzsitienu pa apaļā galda apakšu,
jo runa,cik nu lai nebūtu netipiski, beigās es sajukumā novedu smieklos savas sirdsdraudznes vienu no iepriekšējām simpātijām,kas mums pievienojies, deklamēdama apmēram:
Diān,bet es ne pie nekā neesmu vainīga!Tu saproti, man pat nodoms tāds nav,... nebija bijis, ja..es pat..vakaram beidzoties domāju, nekas TĀDS, normāls puisis, nu, jauks, jā, bet ne jau kaut kas tāds...un Tu ar viņū raksties, un viņam taču ir draudzne un es nez vēl kas, un tā, un vispāŗ, un tad..pamodos vakar no rīta, un sapratu.....................NU IR SŪDI!!!!!!!!!!

unn tad viedais Harija jautājums - Tu esi iemīlējusies????
PĒĒĒĒĒĒHHHHHHHHHHHHHHHHH,

nēēa,tiššs,tišššss, prom, tas nav racionāli,
tas nav vēlami, tas pat nav pamatojami,
tātad TAS NEEKSISTĒ!!!!!!!!!!!!

par to,
ka saziež sev uz galvas sviestu no brokastīm,
un tad gaidīja, kad uz viņa nosēdīsies mušas,
jo gozēšanos saulē, kad pa viņu tipina mušas, viņš uzskatīja par vienu no savu dzīves lieliskāko brīžu baudām...ai, ai, cik nevainīgi un mīļi,

un,kā viņš piemetināja -
tikai nevis šādas tādas mušas, pavisam ne tādas, kādas var sastapt birokrātu kabinetos un buržuāziskos apartamentos,
bet gan tikai tās mīļas, kuras apmetušās uz olīvkoku lapām, tās, kas dzīvojas pa svaigo jūras gaisu,
(vai kaut kādā tamlīdzīgā vietā, kuru nevaru pateikt, jo nespēju izprast šo krievu valodu brīžām..)


tik vienkārši, neviltoti un dabiski..
:):):):)

un vispār kaut kā pēdējā laikā daudz sajūtas - "mans pienākums bija pateikt"

jocīgi,jocīgi tie pienākumi,
gaidu to brīdi, kad atausīs gaišā doma "mans pienākums ir paklusēt"