dekoltē

šorīt pa miegam mosties man nezi kādēļ izlikās,ka ir septembris...un es par divām dienām esmu nokavējusi brāļa dzimšanas dienu.
svētā pārliecībā par to uztraucos minūtes trīs.

bet vispār jocīga nakts šonakt,

studējot cītīgi ierakstus par šīsdienas gaitu,
pamanu dīvainu sakritību - šīs paranormāli skaistās debesis,
un Kārļa Sebra aizdošanos mūžībā........reizē skan šokējoši,
bet tajā pašā laikā - tāds savāds miers,
šķiet,ka visi, kas pamanījuši dabas mistēriju jūtas piepildīti ar mieru un siltumu,
un visi putnu bari lidojuši uz kādu nezināmu mērķi.....bet ja nu Kārlis mūs visus tā pasveicināja..uz atvadām...vai arī debesis viņu - lai neaizmirstama aiziešana??