dekoltē

.


ē,
šorīt vēl pēdējo dienu pirms nedēļas brīvdienām no ap pus 10 gaidot autiņu,
kā jau ietrasts, otrās slimnīcas bezmaz vai pievārtē tapat parasti var novērot dažādus dīvaina paskata cilvēkus, no kuriem nevar gluži saprast, vai viņi ir slimnieki, vai no pansionāta iznākuši pastaigāties,

bet stāsts par to,
ka skatoties uz vienu vecu tanti, milzīgos, lielos kirzenieku zābakos un sporta tērpa biksēs,
..es pēkšņi izjutu viņas bezspēcību, nu un tādu - tik ļoti bēŗnišķu bezspēcību,
jo man ienāca prātā..ka VISI CILVĒKI TAČU GRIB IZSKATĪTIES LABI..:(
pilnīgi visas tantes kādreiz ir bijušas sievietes, kam rūp savs izskats,
bet pašreizējos apstākļos,šķiet,
vairumam aukstā laikā jāuzvelk tas, kas ir, tikai siltumam, ja viņīem vispār ir kas cits,
un tas man..tik ļoti atgādināja bērnus, kuriem tiek kaut kas uzvilkts,
kas ne pēc ka īpaši neizskatās, bet padara viņus par maziem sniegavīriem vai maziem,staigājošiem afišu stendiem.,
un man atkal jau pēdējās dienās palika kāda žēl,
tāds iekšējs skumjums un gribējās pacelt tās tantes seju, sakārtot matus un atdot viņai kādas no savām biksēm - vismaz simterijai, pret tiem lielajiem zābakiem,
lai nebūt jāstaigā zeķbiksēm līdzīgās tievās kājelēs ar nodurtu skatienu..