dekoltē

neganto nicinājumu, šķiet, nomaina pieklusinātāki toņi.

laukā no mūra griestiem spīd šīs dienas saule un cilvēki uz ielas, kas kā parasti dirn ap Universitātes centrālo ēku, tieši tik pat parasti izskatās vairākumā gadījumu kritiski noskaņoti, steidzīgi vai vismaz viegli aizkaitināti. nu , jā, nav jau šēit nekāds ziedu tirdziņš,
tikai daži iet tik lēnu, ka spēju izdalīt mierinošās detaļas,
kāds vīrs ar vēderu un veclaicīgu ādas somu pār plecu, un skaistu bārdu, izskatās pat mazliet priecīgs,
vēroju trolejbusu antenas slīdam pa gaisu kā lielas, milzīgas čūskas,
lērums veco tanšu, kas pēc definīcijas apkrāvušās ar tirgus somām un smieklīga paskata cepurēm,rāda nīgrus vaibstus,
kādu brīdi, pēkšņi, neiet neviens un nekas,
tad atkal kāds nelaimīgs birokrāts , gan jau pusdienu pārtraukums beidzies,
un šķiet,
šā rīta drūmā oma ieguvusi vismaz konstantu nepatīkamu apveidu, taču - ne tik ļoti neizturamu,
un pašāi kauns ka tik neinteliģenti izrunājos.

vismaz tas,ka no kļūdām mazliet sāku mācīties.
:)