dekoltē

neapšaUbāmi saldi konstatēt darba dienas beigās,ka ne tikai visas citas sīkās lietiņas,kas šodien jau atgadījušās,
bet piedevām, kārtojot reprodukciju plauktus,
pēkšņi ieraugu kaut ko tādu, kas savaldzina manu sirdi vienā sekundē -
Pīta Mondriana - Evening: Red Tree,
Tik..neticami,kur es visu laiku biju skatījusies,
šis, nieka 4 latus (ar darbinieka atlaidi 20%) nocenotais burvīgais darbs,
izmērā 60*80 - un acu priekšā ataust viss mans vēsais interjers, tas,cik sulīgu laukumu pie sienas aizņems šis burvīgi zili-rozātais šedevrs, pie kam - nebaidīšos būt sentimentāla, jā, iepriekšējā reizē es gribēju ainest mājās Miro divas figūras zilā,
bet šodien es saprotu,ka mana siena pelnījusi kaut ko pavisam jūtīgu, dabisku un subjektīvu.
un tā, gandrīz pie kases slēgšānas, izrādās, ka iepērkos pati pie sevis, bāžot karti drausmīgi skaļi skanošajā aizvēsturiskajā karšu aparātā, iztērējot divas trešādaļas pēdējās naudas,kas tur vēl bija aizķērusies,
jūtoties tik apmierināta,ka jāsit pašāi sev pa plecu un jāmāj ar roku kā filmās ar laimīgām beigām/un, mur murrr, dodamies taisīt uzpūteni!