dekoltē

šsss, kšssss........
es negribu gulēt...............NĀC ĀRĀ NO ŪDENS.....

nu jau tāda stadija,ka citētu pati sevi,
savā egocentrētajā filosofijā, kuru iedomājos,ka kāds lasa.
ak,ja mīlestību dāvāt būtu tik viegli kā iestādīt tomātu.
ja visus pēkšņi ieinteresētu mūsu dvēseles prieki un sāpes, un ar vienu pirksta mājienu visi saprastu kas ar ko bija domāts.

Izsakies

un tā plakne ir mūsu pārējo metafiziskā konsistence,
dvēseles un miesas plaknes, cerības, atklātība, šaubas, pārliecība.
prieks, neticība, ticība, nolemtība.

pastāsti mums vēl, kādēl Tu centies,
kādēļ es cenšos, pastāstīt?
mīlestības labad?
kaut vai nekonkrētas? kaut vai nesaprotamas?
un ja nu es teiktu, ka šobrīd mīlu visu pasauli, kas man nevis pie kājām, bet gan caur sirdi?

bet ja nu tie būtu tikai kaili vārdi, kas pazustu zem segas kopā ar nākamās dienas rītu?
izplēnētu un sajuktu,
neskarīgi kā tā pati mīlestība ko jūtam strāvojam..?