braucot vakar mājās, skatījos uz mēnesi. Tas vēl bija zemu, bija tikai vakars. Puse no mēness bija aizsegta ar mākoņiem, otra puse slējās no tiem ārā, radot dīvainu telpiskuma izjūtu. Gaisma jocīgi lūza mākoņos un spozme ap to bija tik pat dīvaina un fascinējoša. Skaisti.

Vēl nu jau kā pāris dienas jūtu ap sevi viļņojam spēcīgu enerģiju. Varbūt tas pats mēness pie vainas, varbūt nē. taču es jūtos labi. Tāda sajūta, ka ap mani sapulcējušies labi spēki, domas un enerģijs, ka es tajās esmu ieskauta un ietīstīta. Tādi kā balti mākoņi, bet vizuālā līmenī pat nesniedzas līdz jostas vietai. Interesanti sajūta, kad mēģinu to ar iekšējo redzi nofiksēt.

katrā ziņā ir es jūtos vienagbalaina un ar sajūtu, ka viss visās frontēs būs labi. es augu.