eju gulēt ap 22:00, ceļos pilnīgi pamodusies. Vakar noliku Lauru gulēt, domāju - palasīšu grāmatu. bet tāaads spēku izsīkums un emocionāls nogurums, ka atliek tikai atlaisties spilvenos, lai nekur vairs netiktu...

tā nu mēs abas smuki izguļamies, ļoti labi mostamies, bērnu dārzu nekavējam.

Šorīt aizvedu Lauru uz b/d un pati aizbraucu uz Sauleskalna šūpolēm. Man vispār tā vieta kaut kā pievelk. Uzlādējos pati, uzlādēju ūdeni, pabiju putnu čalās. Tā kā teju 20 minūtes tur nosēdēju, putni pie manis jau saka pierast un gluži tuvu laidelējās. Vēroju zīlīšu lidināšanos un mēģināju izšķirt vairākās putnu balsis. Bija labi. Un, kad cēlos no šūpolēm, pieskrēja balts, liels un skaists suns, asti luncinādams. Vispār sajutos kā Mājās.

Un tagad sacerēju vienu iedvesmojošu e-pastu iespējamas sadarbības attīstīšanai. Man jau patiktu, ja tur kas izdodas. Pat ne tik daudz naudas dēļ, kā iespēju. Tas būtu interesants lauks, kur darboties, turklāt viņiem arī vajag kādu, kas palīdz.

vārdu sakot, man ir skaidrs, ko man vajag:
1. sakārtot savu enerģiju
2. atgūt spēkus

Viss pārējais notiek saskaņā un lopģiskā secibā, ja ir pirmais un otrais punkts.

man jau vairākas dienas ir iekšēja sajūta mosties tā, lai redzu sauli lecam, taču mākoņi, mākoņi... es tā gribu sēdēt uz jumta un vērot sauli lecam!