konkrētajai atbildei, zem kura iekomentēji, jeb visam lielajam poustam kā tādam?

pieņemot, ka jautā par manu konkrēto iekodeets komentāra atbildi:
ja pa lielajiem vilcieniem: es vēl neesmu iemācījusies paklusēt :) otrkārt, tā kā šis cilvēks man ir gana tuvs, es nespēju līdz galam noticēt, ka viņš šajā jautājumā (un ir arī citi) var būt tik stūrgalvīgs un par katru cenu atsakās redzēt/uztvert lietas plašākā kopsakarībā.

ja sīkāk: es joprojām neesmu tikusi vaļā no vēlmes viņam izpatikt, tomēr cenšos nepazaudēt savu uzskatu pozīciju. sanāk kaut kāda muļāšanās. konkrētais komentārs man lika sajusties, ka tieku nolikta pie vietas, kas man tā kā lika justies aizskartai. automātiski vēlējos mīsktināt esošo situāciju, mēģinot skaidrot savu pozīciju.

turklāt man nešķita korekts izteikums "piepisties manai taisnībai", jo es viņai kā tādai nepiepišos, bet vēlos izvērst sīkāku sarunu, nevis no sērijas: ir tā un viss. basta! turklāt es arī diezgan labi saprotu, par ko viņš cepas.

Es saprotu, ka diezgan bezjēdzīga ir šāda nodarbošanās. Kā jau teicu: neesmu vēl iemācījusies paklusēt.


a ja mēs par visu laiku, ko veltīju pousta uzrakstīšanai - tas savā ziņā man pašai bija interesanti. mēģināt noformulēt un saprast konkrētus argumentus, kas man neļauj jau tīri intuitīvi piekrist paustajam uzskatam par tiem atalgojumiem un līdzīgām lietām.